Kad runājam par konkurencei, tad parasti iedomājamies dažādas saimnieciskās un uzņēmējdarbības jomas, kurās ir labi daudz iespēju sacensties. Tomēr ir kāda joma, kurā šī konkurence nereti ir daudz lielāka, turklāt ar daudz nozīmīgāku ietekmi uz vietējo kopienu, uz ciemu vai pat pagastu, – un tā ir izglītība. Vai, vienkārši runājot – skola.
Lai arī arvien biežāk tiek teikts, ka nebūs vairs principa – nauda seko skolēnam, līdz ar to tiks izskausta skolēnu pārpirkšana, pierunāšana, aizrunāšana un aizvilināšana, konkurence skolu vidū turpināsies. Jo – skolu izvēlas vecāki, kas vērtē, ko tā piedāvā. Un laukos šie piedāvājumi – brīvpusdienas, ērta autobusu satiksme, pagarinātā dienas grupa, bezmaksas launags un tā tālāk – ir ļoti svarīgi. Protams, pāri visam ir mācību kvalitāte, taču dzīve pierāda – ja pašvaldība spēj nodrošināt tos it kā otršķirīgos labumus, par pašu galveno – kvalitāti, nereti nav pat diskusiju.
Tāpat kā par to, vai pati skola ar sevi lepojas, vai lepojas skolotāji, vai skola pagastā ir cieņā?! Jā, arī tas, vai paši skolotāji savus bērnus laiž savā skolā? Vai skola par sevi spēj izstāstīt stāstu, spēj informēt vecākus, atbildēt uz jautājumiem par visu aktuālo. Vai tā ir atvērta visiem tiem, kas vēlētos to saukt par savu, un ir gatava sniegt maksimāli daudz informācijas. Jā, arī par pagastu un tā ļaudīm, jo tā ir skola – pati svarīgākā vieta pagastā.
Tomēr nereti, meklējot skolu kontaktus, nākas ielūkoties mācību iestāžu mājas lapās un secināt, ka tās pat nekautrējas no četrus, piecus gadus vai pat vēl senākas informācijas. Saprotams, ir e-klase un citas platformas, bet tās ir domātas noslēgtam skolēnu, skolotāju un vecāku lokam, taču, ja kāds vēlas par šo skolu uzzināt vairāk?! Protams, ir iespēja aizbraukt, aprunāties, bet – šis laiks radina informāciju meklēt attālināti, līdz ar to arvien vairāk domāt, kā no malas izskatāmies?!
Un vienlaikus tas liek aizdomāties par pašvaldību, ar kādu vēstījumu – lēmumu – tā nāk pie saviem cilvēkiem? Ko piedāvā? Pirms četriem gadiem Izglītības un zinātnes ministrija publicēja īpašu karti, kurā varēja redzēt, kāds ir skolēnu skaits skolā, eksāmenu rādītāji, sporta infrastruktūra, iedzīvotāju skaits pašvaldībā. Bet diez vai kāds to meklē un analizē, taču tās pašas brīvpusdienas, par kuru lietderību daudz ir diskutēts, tomēr izrādās svarīgs priekšnoteikums, jo ir reāls atbalsts katrai ģimenei. Vecāki kā priekšrocību min arī to, vai skola sakārtota, remontēta, labi aprīkota, lai bērns iegūst maksimālo. Lūk, cik daudz prasību un nosacījumu! Visiem ir ko domāt un gādāt, lai labāk bērniem.
