Pagājušā nedēļā aiz slēgtām durvīm, tātad slepenībā, notika Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības (LPCS) kongress. Pēc tās LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norādījis, ka Latvijā ir jāstimulē vietējo piena produktu patēriņš. Viņaprāt, to varētu veicināt PVN likmes samazināšana piena produktiem, tādējādi tie kļūtu lētāki un pircējiem pieejamāki… Bet, manuprāt, par pircēju ieinteresēšanu un nekaitināšanu vispirms jau vajadzētu parūpēties pašiem piena produktu ražotājiem. Lūk, daži pretēji piemēri: atnāc no veikala un konstatē, ka iecienītā, vienmēr pirktā krējuma glāzīte tāda kā patukšota, ieskaties uzmanīgāk un redzi, jā, maziem sīkiem burtiņiem jau rakstīts, ka 500 gramu glāzīte sarukusi līdz 350 gramiem krējuma, litra piena pakā vairs tikai 0,9 l piena, sviesta paciņā aizvien ir bijis 200, bet nu ir 175 grami produkta… Tā teikt, kārtīgs aizplīvurotais cenu kāpums. Gribot negribot jūties tā, it kā kāds gribējis tevi apmuļķot. Ja ar šādiem paņēmieniem uzņēmējs cenšas nopelnīt, kad kur ir garantija, ka arō tad, ja PVN samazinās, radušos cenu starpību tāpat neiegūs vien pārstrādātājs vai tirgotājs?
Un vēl – ja reiz PCS tā rūpējas par iedzīvotājiem, par to, lai viņiem būtu iespēja iegādāties pēc iespējas lētāku pienu, kāpēc gan tad pārmest tiem piena ražotājiem, kas apvienojušies kooperatīvā, izveidojuši SIA «Latvijas piens» un nu grasās celt paši savu pārstrādes uzņēmumu? Jebkura konkurence taču ideālajā variantā veicina gan pašizmaksu optimizāciju, gan preču kvalitāti, gan arī cenu kritumu. Vēl jo smieklīgāki šķiet pārmetumi piena ražošanas kooperatīviem, ja atceramies piena krīze laiku, kad vairāki LPCS uzņēmumi ne tikai atļāvās bez brīdinājuma lauzt līgumus un pateikt zemniekiem, ka pienu no viņu saimniecībām neiepirks, bet arī piena cenu noteica smieklīgi zemu. Un – cena veikalu plauktos jau tāpēc zemāka nepalika…
Ļoti gribētos sagaidīt, ka zemnieku kooperatīvi uzbūvēs savu pārstrādes uzņēmumu, pietiekami nopelnīs, nodokļi paliks valstī un piena produktu pircēji varēs uzticēties sava iecienītā produkta zīmolam un fasējumam. Stabilitāte vajadzīga gan ražotājiem, gan piena produktu patērētājiem.
Latvijā darbojas nosacījums – apzodz un kļūsi bagāts!