Pie mums turīgākie ļaudis izvēlas bioloģiski ražotus pārtikas produktus, jo to tapšanā izmanto mazāk intensīvas metodes. Tādējādi varam būt droši, ka šajos produktos nebūs pesticīdu atlieku un tie nekaitēs veselībai. Tomēr bioloģiski audzētie produkti diemžēl lielai daļai iedzīvotāju, tā sakot, nav pa kabatai, un viņi ir laimīgi, ka var nopirkt lielveikala piedāvāto masveidā ražoto un attiecīgi lētāko pārtiku. Savukārt, aizstāvot zemniekus, kas strādā bioloģiskām metodēm, jāteic, ka arī viņi par savu sarežģīto darbu, turklāt tādu, kur vajadzīgas īpašas, padziļinātas agronomijas zināšanas, lai izaudzētu kvalitatīvu kukaiņu un augu slimību nebojātu produktu, faktiski nesaņem samaksu, kādu par savu darbu būtu pelnījuši. Tāpēc maksimāli atbalstāms būtu katrs entuziastu mēģinājums zemnieku saimniecībā strādāt bioloģiskām metodēm. Savukārt nedrīkst pieļaut arī avantūras – kā zināms, Lauku Atbalsta dienesta darbiniekiem ne reizi vien ir bijuši strīdi par nezālēs aizlaistiem laukiem, kas esot bioloģiskie un par kuriem saimnieks vēlas saņemt atbalsta maksājumus… Ir arī gadījumi, kur vārdus ”bioloģisks” un ”ekoloģisks” lieto tikai tirgošanās laikā, lai arī pašam tirgotājam ne tikai nav atbilstoša sertifikāta, bet nav pat arī zemes, kur produkti varētu būt auguši…
Savukārt mums – produkcijas patērētājiem, ir svarīgi saprast, ko no pārtikas piedāvājuma izvēlēties, lai produkts būtu gan nopērkams, gan nekaitīgs, gan veselīgs… Jau pirms vairākiem gadiem jutīgākie pircēji ievēroja, ka dažkārt augļu un dārzeņu sektorā veikalos bija sajūtama tāda dīvaina smarža, tāda pat dažkārt sajūtama arī, iegādājoties maisiņos ar krāsainām bildēm iepakotos puķu sīpolus, gumus, sakneņus. Ievēroja arī, ka no pārtikas sīpoliem, kurus iegādājas lielveikalā, lokus nevar izdzīt. Par kartupeļiem, kas, pirkti veikalā un neasno, vienkārši nebija laika padomāt. Nu, kad tiek publiskoti Eiropas biomonitoringa projekta rezultāti, viss kļūst nedaudz skaidrāks…
Projektā piedalījās sešas valstis – Čehija, Ungārija, Spānija, Šveice un Nīderlande. Tika pētītas pesticīdu atliekvielas, kas uzkrājušās cilvēka organismā. Visvairāk – 19 – konstatēja Spānijas un Nīderlandes iedzīvotājiem, vismazāk – 8 – Latvijas iedzīvotājiem. Pesticīdu pētījumā 32% analīžu konstatēja hlorprofāmu, kas Eiropas Savienībā (ES) ir atļauts pesticīds, bet pie mums Latvijā nav reģistrēts, tātad to pie mums nedrīkst lietot. Savukārt ES to izmanto, lai kartupeļiem un sīpoliem neveidotos asni. Tātad Latvijas iedzīvotāji šo pesticīdu dabūjuši no produkcijas, kas izaudzēta citās valstīs un ir ievesta no citu valstu noliktavām…
Ne vienā vien receptē pavāri izmanto apelsīnu un citronu miziņas, kas ēdienam piešķir īpašas garšas nianses. Atzīšos, ka to nedaru jau sen. Arī ar mizu sagrieztās dekoratīvās apelsīna šķēles uz šķīvja un aromātiskā citrona ripiņa tējā vairs nešķiet droša, jo citrusaugu plantācijās pesticīdi tiek lietoti ievērojamā daudzumā un pirmā, kas tos saņem, ir tieši citrusauga miza. Pie mums mandarīni, apelsīni, citroni un citi citrusaugļi lielākoties ienāk no Spānijas, kurā, kā jau iepriekš minējām, pesticīdu cilvēka organismā atklāts visvairāk. Arī Latvijā konstatēts, ka 13% no projektā iesaistīto cilvēku organismu nonākuši pesticīdi, kurus izmanto citrusaugu un vīnogu audzēšanā.
Tiek pētīts arī, cik un kādi pesticīdi var nākt no produktiem, kas iegūti no pie mums konvenciāli audzētām lauksaimniecības kultūrām. Pagaidām gan iegūtie rezultāti nav pārliecinoši un konkrētus secinājumus izdarīt vēl nav iespējams, taču jau pirmsšķietamie dati ļauj spriest, ka daudz vairāk pesticīdu atliekvielu saņemam tieši no ievestajiem produktiem…
Šeit vēl visai plašs darba lauks pētniekiem. Bet diezgan droši varam apgalvot: tā kā ne visiem ir iespēja dārzeņus izaudzēt pašiem, kas, protams, ir visdrošāk, tad mums jāpadomā, vai sīpolus un citus dārzeņus, ogas, augļus pirkt lielveikalā vai tirgū, vai varbūt labāk tomēr brīvdienās doties uz kādu lauku saimniecību, kur, piemēram, zemenes vai citas ogas varam salasīt paši. Tādējādi iznāks gan zināmā mērā izklaide, izraušanās no pilsētas dzīves, gan ieguvums pārtikas kvalitātes ziņā. Kā redzams, – un to apliecina pirmie projekta rezultāti, – jebkurā gadījumā priekšroka dodama Latvijā audzētai produkcijai.
