Šķiet, problēmas ar veselību aizvien vairāk mūs piespiedīs pievērst uzmanību tam, ko ikdienā lietojam pārtikā. Protams, nevaļīgais un steidzīgais laikmets mūs dažkārt sagriež kā vāveri ritenī un liedz kārtīgas ēdienreizes. Un tikpat viegli pakļauj vilinājumam, piedāvājot plaši reklamētu produktu klāstu – dažādas šokolādes, smalkmaizītes un citu, tā saukto, neveselīgo pārtiku.
Ja arī šo barjeru veiksmīgi pārvaram, tad klāt nākošā – ar stingriem papīriem un zīmogiem apstiprinātā un tomēr tik aizdomīgā pārtika – piedāvājumā piens, kas veikalā nesaskābst nedēļu, desa bez gaļas, bet ar kārtīgu konservantu piedevu, zivis, kas pēc žāvēšanas nokrāsotas ar attiecīgu krāsvielu… It kā samērā mierinoši nosaukumi: pārtikas krāsvielas, pārtikas konservanti… Tomēr viss veltīts tam, lai pārtikas produkts iespējami ilgi nezaudētu savu labo izskatu veikalu plauktā, bet – vai tas tiešām ir tika nekaitīgs mūsu veselībai?
Nu nācis klāt jauns risks – pārtikas produkti, kuros izmantoti ģenētiski modificētie organismi (ĢMO). Kaut gan jau labs laiks pagājis, kopš par tiem rakstām un runājam, tomēr oficiālu un ticamu (ĢMO ražotāju nesponsorētu) pētījumu rezultātus par to nekaitīgumu nav gadījies nekur ieraudzīt. Eiropas ierēdņi mierina – iekams šāds produkts nonāks Eiropas tirgū, tas būs testēts viņu speciālajās laboratorijās… Tiek norādīts arī, ka produktiem, kuros būs ĢMO, jābūt attiecīgam marķējumam. Un turklāt – atļaut vai neatļaut audzēt ĢMO – tagad nodots pašu ziņā, šāds lēmums jāpieņem katrai pašvaldībai… .
Zemnieku sabiedriskās organizācijas, kas pārstāv lielāko vairumu Latvijas zemnieku, ir nolēmušas, ka mūsu valstij vajadzētu būt brīvai no ĢMO un tāpēc vēršas pie pašvaldībām ar aicinājumu pieņemt lēmumu par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu. Taču aptaujājot novadu vadītājus, konstatējām, ka informācijas par šo jautājumu nav… Domāju, ka šajā lietā savs viedoklis sakāms arī katram no mums – lauksaimniecības produkcijas patērētājiem.
Patērētājs var izteikt savu viedokli ja viņš tā kārtīgi saprastu par ko ir runa, to var pateikt tikai cilvēks kuram ir cieša saistība ar lauksaimniecību kā tādu un tādēļ mans ieteikums ir griesties pie profesionāļiem, par ko mēs it kā esam piemirsuši ,Salaspilī liekas pastāv Bioloģijas institūts un konsultācijas tur sniedz zinātnieks ar Doktora grādu bioloģijā Vilnis Nollendorfs, raksta autorei to vajadzēja zināt ,ja laikrakstā par Ģenētiski modificētiem kultūraugiem būtu viņa viedoklis tad es saprastu ,bet patērētāju ,atvainojiet.Vēl vari piebist ,ka profesiju ziņā ĢMO atrodas trešajā vietā.Uz katru no lēmumiem viedokli var sniegt tikai profesionāļi ,bet mums valstī ar tām profesijām un ieņemamajiem amatiem esam dziļā grāvī , piemērus neminēšu paši zināt.,finanšu ministrs ar mehāniķa izglītību.Mans viedoklis ir atļaut ,jo ar lauksaimniecību un tur pielietojamo ķīmiju mēs esam jau tur kur esam ,kur audzētos ķiplokus Latvijā pārdod ,ziniet Ķīnā pašiem sapuva ,tas informācijai.
Vai tad agronoms nezina, ka Vilnis Nollendorfs ir agroķīmiķis, bet nav ģenētiķis? GMO pirmām kārtām skar ģenētikas jautājumus, tad pārējos.
Vai tad agronoms nezina, ka Vilnis Nollendorfs ir agroķīmiķis, bet nav ģenētiķis? GMO pirmām kārtām skar ģenētikas jautājumus, tad pārējos.
Vai tad agronoms nezina, ka Vilnis Nollendorfs ir agroķīmiķis, bet nav ģenētiķis? GMO pirmām kārtām skar ģenētikas jautājumus, tad pārējos.