Vai laukiem vajadzīgi sociāli atstumti bezdarbnieki?

Lielu rezonansi sabiedrībā izraisījis labklājības ministres Ilzes Viņķeles ierosinājums piešķirt tā saukto pārcelšanās vai mobilitātes pabalstu tiem bezdarbniekiem, kuri dzīvo attālās lauku nomalēs un nespēj samaksāt izdevumus par nokļūšanu pilsētā, kur, iespējams, varētu atrast darbu. Daļa politiķu jau sākusi brēkt, ka nu jau tā tukšie lauki palikšot vēl tukšāki…

Lielu rezonansi sabiedrībā izraisījis labklājības ministres Ilzes Viņķeles ierosinājums piešķirt tā saukto pārcelšanās vai mobilitātes pabalstu tiem bezdarbniekiem, kuri dzīvo attālās lauku nomalēs un nespēj samaksāt izdevumus par nokļūšanu pilsētā, kur, iespējams, varētu atrast darbu. Daļa politiķu jau sākusi brēkt, ka nu jau tā tukšie lauki palikšot vēl tukšāki…

Tikai lielākoties tie paši brēcēji ir piedalījušies tais tuvredzīgajā saimniekošanas sistēmā, kuras dēļ lauki pamazām kļuvuši par dzīvošanai nepiemērotu vietu. Tā paša iemesla dēļ mums daudzas apdzīvotas vietas ir palikušas bez sabiedriskās satiksmes. Cilvēkiem nav iespējas aizbraukt uz pilsētu pie ārsta, nemaz jau nerunājot par to, ka katru dienu varētu ar autobusu aizbraukt uz darbu un vakarā atgriezties mājas. Turklāt sabiedriskā transporta cenas ir tā augušas, ka izdevīgāk ir pāris braucējiem samesties kopā un braukt ar savu auto, ja vien tik tāds ir. Arī pensionārs, braucot uz pilsētu, ievērojami ietaupa, ja sarunā braucienu reizē ar kaimiņu. Un tā kā brauktgribētāju skaits turpina rukt, autopārvadātājiem nekādi netikt vaļā no zaudējumiem, un vienu pēc otra autobusu maršrutus slēdz. Tādējādi sarūk arī iespējamās darba vietas. Dārgās autobusu biļetes liek arī lauku bezdarbniekam rēķināt, vai darbā pilsētā varēs nopelnīt tikai ceļa naudu, vai pēc tam kas maz atliks arī ģimenes iztikšanai. Vai alga, kas lielākoties ir minimālā, ģimenei, kurā ir bērni, būs lielāka par saņemto oficiāli pienākošos pabalstu… Ja pilsētā būs iespējams strādāt un nopelnīt, tad vismaz ir cerība, ka cilvēks ieies darba tirgus apritē, tiks pie sava transporta un, iespējams, dzīvesvietu laukos nepametīs… Turklāt tie laucinieki, kam zemnieku saimniecībās ir alga un sociālas garantijas, uz pilsētu nebrauks un laukus neatstās. Bet tas, ka šobrīd lauku aizmirstībā pazūd cilvēks, ka viņš šeit labākā gadījumā var tikai eksistēt, tas jau politiķus – populistus – absolūti neinteresē…
Lai cilvēki vēlētos un arī varētu dzīvot laukos, jābūt tālredzīgākiem, jārada infrastruktūra, tad ar laiku būs arī darba vietas un apdzīvoti lauki. Bet pagaidām? Pagaidām I. Viņķeles piedāvājums ir ne vien drosmīgs, bet arī gana racionāls.

Komentāri

  1. Autorei vajadzētu palasīt parējo informāciju ko raksta citi pirms spriest vai vajag pabalstus vai nevajag,tā ja Jūs atbalstāt Vienotības partiju,tā ir politiskā reklāma.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *