Vai bijušais vides aizsardzības ministrs zemkopības ministra amatā rūpēsies par dabu?

Jau pagājis neilgs laiciņš kopš ministri sākuši darbu savās atbilstošajās nozarēs. Pretēji dažu partiju paustajai visai virspusējai attieksmei pret lauku un lauksaimniecības politiku zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pauda visai līdzsvarotu attieksmi: neko nemainīs, vispirms iepazīties ar nozari un tikai pēc tam pieņems atbilstošus lēmumus. Un nu pirmās tikšanās ar dažādu lauksaimniecības nozaru pārstāvjiem  jau ir pagājušas.

Vienā no tām ministrs tikās ar a/s «Latvijas valsts meži» padomes priekšsēdētāju Jurģi Jansonu un valdes priekšsēdētāju Robertu Strīpnieku. Un, lūk, tikšanās laikā ministra gūtās atziņas: Latvijā mežu platības pēdējo 80 gadu laikā divkāršojušās, koksnes daudzums pieaudzis četras reizes, ciršanas apjomi mazāki nekā ikgadējais pieaugums, tātad – jāturpina tāpat kā līdz šim: cirst uz nebēdu. Un kaut arī tiek stāstīts par meža platību pieaugumu, tiek demonstrēti dažādi skaitļi, tomēr, ja apskatām mežus dabā, optimistiskais redzējums izplēn. Mežos redzam vienu cirsmu aiz otras, un meža, kādu to esam paraduši redzēt, vispār nav. Vai pieauguša meža platības turpmāk skatīt būs paredzēts tikai Nacionālajos parkos?

Nenoliedzami, ka mežu nozare ir nozīmīga un ienesīga, ka 20% no valsts eksporta sastāda kokmateriāli. Arī tā ir taisnība, ka «Latvijas valsts mežiem» ir lieliskas kokaudzētavas, ka nocirstajās platībās tiek stādīts jauns mežs, kas gan,  diemžēl, neizaug vienā gadā… Un tā nu redzams, ka mūsu skaisto mežu ainavas pārveidojas. Jauniestādītie kociņi tik ātri nemaz neizaug, lai varētu vismaz priecāties par skaistu jaunaudzi. Nemaz jau nerunāsim par mežu, kurā aug attiecīgs pamežs, veidojas dzīvotnes augiem, putniem un pārējiem meža iemītniekiem.  Un mazsvarīga nav meža loma klimata saglabāšanā, rekreācijas jomā. Par šīm lietām tikšanās dalībnieki,  šķiet, nediskutēja, kamēr portālā «Mana balss» ir savākti 10 039 paraksti prasībai pārskatīt mežu apsaimniekošanas politiku.

Bažas par a/s «Latvijas valsts mežu» dabai nedraudzīgo politiku pauž arī Vides konsultatīvās padomes vadītājs Viesturs Ķerus, jo jaunā valdība sola tikpat lielus mežizstrādes apjomus, kā iepriekš, un to ir ierakstījusi savā deklarācijā. Kaut arī sabiedrības spiediena ietekmē panāca, ka netika dota atļauja izcirst mežus Rīgas jūras līča un Baltijas jūras piekrastes zonā, tomēr aizvien modrību nedrīkstam zaudēt. Tāpat arī  nedrīkst pieļaut izmaiņas likumos, kas atļautu samazināt koku ciršanas caurmēra samazināšanu, kas faktiski  ļautu nozāģēt jaunākus mežus.  Viesturs Ķerus ir arī Ornitoloģijas biedrības vadītājs un zina teikt, ka mežos samazinās mežirbju, melno stārķu, dzeņu skaits. Ornitoloģijas biedrībā aprēķināts, ka katru gadu mežizstrādes dēļ pavasaros no aprīļa līdz jūnijam  iet bojā vairāk nekā 50 000 putnu ligzdu, diemžēl sabiedrības prasību pārtraukt koku ciršanu ligzdošanas laikā joprojām «Latvijas valsts meži» neņem vērā. To neliedz arī likumi. Diez ko par to saka Mamma Daba?

Protams, nenoliedzami svarīga ir ekonomika un saimnieciskā darbība, tomēr šīs intereses jālīdzsvaro gan ar vides aizsardzības prasībām, gan ar ilgtspējību, lai  mežu šalkas un putnu dziesmas  sadzirdētu arī nākamās paaudzes. Un, tā kā pašreizējais  Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards savulaik bijis arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, mēs varētu sagaidīt  arī atbilstošu izpratni mežsaimniecības jomā.