Vai «airBaltic» būs mācība valdībai?

Nu jau pietiekami ilgu laiku esam bijuši spiesti klausīties sāgu par «airBaltic» glābšanu. Valdība no vienas puses un privātie akcionāri – «Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS)» ar Bertoldu Fliku – no otras… Savstarpēji apvainojumi, šantāža (draudi apturēt lidsabiedrības darbību), iespējams, apzināta kaitniecība kompānijai ar mērķi pēc iespējas ātrāk izspiest valsts līdzekļus vai novest uzņēmumu līdz bankrotam, lai to varētu lēti nopirkt. Dažs ārvalstu medijs situāciju nodēvējis par Džeimsa Bonda filmas cienīgu sižetu, kurā ir savi pozitīvie un negatīvie varoņi (Flikam piešķirta starptautiskā ļaundara loma). Lai gan bieži skatot mākslas filmas, tā vien gribas pasmīkņāt par banālajiem scenārijiem, bet izrādās, ka dzīve viss notiek daudz neticamāk. Piemēram, kā var tā būt, ka valstij, kurai pieder lielākā daļa «airBaltic» akciju, var nebūt tiesību noteikt kompānijas darba dienaskārtību?!
Skaidrs, ka «airBaltic» vienmēr bijis iekārojams kumoss, tāpēc nav brīnums, ka šī uzņēmumam vārds bijis saistīts ar vairākiem labi zināmiem lielu darījumu kārumniekiem. Te A. Šlesers bija pieteicies galvenā valsts aviatora lomai, te A. Šķēle vadījis nezkādas sarunas ar uzņēmuma iespējamiem ārvalstu pircējiem. Gar lidostu staigājam manīta arī lielā hūte. Vēl interesantāku pavērsienu šajā lietā sola Saskaņas Centrs, kura pārstāvji paziņojuši, ka patiesībā jau premjera vietā jau neraujoties, taču satiksmes ministra krēslu gan partijai vajag, jo, redz, saskaņiešu "īpašās" attiecības ar… Krieviju ļaušot atrisināt arī «airBaltic» problēmas. Diez, kas ar to domāts? Uzņēmuma pilnīga pārdošana krievu investoriem?
Valdība paziņojusi, ka ar īpašiem nosacījumiem (kontroles atgūšanu, Flika nomaiņu) gatava lidsabiedrībā ieguldīt 56.7 miljonus latu. Lai arī vidusmēra iedzīvotājam mīļākais teiciens ir: "Par politiku neinteresējos, ziņas neskatos", jo tas viss šķiet maznozīmīgs, vērts atcerēties, ka ieguldītā nauda nāk no valsts budžeta, tātad tā ir mūsu visu nauda. Kādas būs šī lēmuma patiesās sekas, redzēsim tikai vēlāk un, nav šaubas, ka tās izjutīsim mēs visi.
Kopumā ņemot, pašreizējā valdība joprojām ir neapskaužamā situācijā. Gan naudas ieguldīšana, gan nekā nedarīšana – abi ir tautā nepopulāri lēmumi. Atliek vien cerēt, ka valdība ar to tiks galā savlaicīgi un ar iespējami mazākiem zaudējumiem. Varam arī cerēt, ka notikušais tiešām kļūs par vēsturisku sāgu, kura arī tāltālā nākotnē atgādinās Latvijas iedzīvotājiem par dīvainajiem laikiem, kad valsts uzņēmums, kurā visi tās iedzīvotāji ieguldīja reālas naudas artavu, valstij nemaz nepiederēja, jo lemt un rīkoties vara tajā bija pavisam citiem, jāteic, pat īsti nezināmiem ļaudīm…