Dažkārt tautā saka, ka neesot ļaunuma bez labuma. To gribētos attiecināt uz problēmām, kādas radās piensaimniecībā, kad pārstrādes uzņēmumi krasi samazināja piena iepirkuma cenu.
Piena ražotāji paši sāka meklēt iespējas tirgot pienu, biezpienu, krējumu. Un – laikam jau jāsaka, ka pirms tam mākslīgi radītās barjeras tiešajai tirdzniecībai noņēma. Arī pircējiem labi – pavērusies iespēja tikt pie svaigiem, lielražotāju pārstrādes nesamaitātiem produktiem. Turklāt nereti par ievērojami zemākām, tomēr izdevīgākām cenām gan piedāvātajam, gan pircējam. Varam atkal baudīt, kā garšo kārtīgs rūgušpiens; desa, kas ir no gaļas, nevis no sojas un konservantiem; kūpinājumi, kas nav neierastu garšvielu un konservantu šķīdumā izmērcēti un elektriskajā krāsnī apcepināti. Zinu, ka šīs rindiņas nepatiks lielražotājiem un viņu lobētājiem, ka tūdaļ sāksies diskusijas par drošu pārtiku, cilvēku veselību utt. Taču ir pētījumi, kuros pierādīts, ka vienāda vecuma teliņi vienā grupa dzirdināti ar pasterizētu pienu, otrā ar nepasterizētu un veselīgāki bijuši pēdējie. Arī šajā nu jau pagarajā laikā, kamēr atļauta tiešā tirdzniecība no zemnieka, nav dzirdēts, ka kāds ar šo produkciju būtu saindējies.
Bet nu uzzinām, ka zemkopības ministrs un iekšlietu ministre veido koordinācijas grupu, kurā strādāšot gan Pārtikas un veterinārā dienesta, gan Ekonomikas policijas, Valsts policijas, Finanšu policijas un vēl citas atbildīgu institūciju darbinieki, kas stigri kontrolēšot iespēju tirdzniecībā nonākt nedrošai pārtikai un apiet nodokļus. Tā vien izskatās, ka ar lielgabalu atkal gribam šaut uz zvirbuļiem. Zīmīgi, ka paralēli šīm aktivitātēm sākusies kampaņa par AT pienu – pienu, kas apstrādāts augstā temperatūrā, tikai tāds esot drošs pārtikā.
Tagad, kad pēc ilgāka laika atkal esam iepazinuši dabisku produktu priekšrocības, kad pamazām rodas aizvien vairāk mājražotāju, valdības aktivitātes rada bažas, vai tik no vanniņas ar ūdeni neizlejam ar visu bērnu. Jau atkal…
Nu ja jau par pienu…pieaugusha cilveeka kungjs kaartiigu lauku pienu kaa reiz iisti nepaarstraadaa…
Kā ta agrāk visi dzēra pienu, ko izslauca no govīm un visu pārstrādāja? Nebija ne pumpu ne sliktas dūšas
to tak ne es izdomaaju, bet aarsti, kas saka – lielam kuilim vairs pienu nevajag!!! Var jogurtinjus, biezpienu, kefiiru un viss ko citu raudzeetu lekseet iekshaa.
Un man, kaut beerniibaa siltu pienu ar baudu maucu iekshaa, kungjis met kuuleni jau no skjaidiitaa varianta.
Nu, tik jau tādēļ, ka vienam metas kuņģis, nevajadzētu aizliegt citiem to prieku dzert un visādi citādi uzturā lietot īstu pienu. Un mūsu dakterīši, ziniet, dažkārt gatavi vilku no meža izrunāt, ja vajag kādu noteiktu ”doktrīnu” aizstāvēt… Kā saka, ko par piecīti neizdarīsi… Drīzāk jau viss atkarīgs no pieraduma. Un no mūsu valsts attieksmes pret saviem cilvēkiem – tai acīmredzot izdevīgāk atbalstīt lielražotājus (piemēram, Preiļu pienu, kas piegādātājiem maksā 0 santīmus par litru), nevis zemnieku, kas nevēlas nogrimt un bankrotēt; atbalstīt dārgus lielveikalus, nevis zemnieku, kas var un grib savu produkciju pārdot pa tiešo; atbalstīt pliekanās amerikāniskās modes piekritējus, nevis kārtīgus latviešus, kas grib ēst īstus produktus.
Ai – nu es tachu ar visaam chetraam par zemnieku produkciju tikai saku, ka pieaugushajam to mega procentiigo pienu nevajag. Tas taa dabaa iekaartots, ka piens paredzeets mazuljiem!
Un kaut kaadu, kaut minimaalo, to kontroli vajag – citaadaak aiz “ zemnieciskaas aarienes” nereti sleepjas tie pashi nelaimiigie starpnieki, kas uzvaaras kaut kaadu tuftu tirgojot par “eco” produkta cenaam….
Cīņā ar starpniekiem var iesaistīties avīze. Piemēram, uzrakstīja reiz par tiem Irlavas pagasta zemniekiem, kas Tukuma tirgū pienu pārdod, un šie sestdienās līdz divpadsmitiem jau visu ir iztirgojuši, pie viņiem rindā jāstāv! Uzrakstīs par citiem, arī pie viņiem rinda veidosies! Tātad jāsecina, ka cilvēki ir izslāpuši pēc īstas produkcijas. Un tie, kas tirgo pagalmos, diez vai ir starpnieki. Lai gan – ko var zināt…