Uz īstu gara un prāta atmodu cerot

Mūsu postpadomju un, ja vēl tālāk pagātnē paskatās, postpagāniskās zemes uzskatu un tradīciju daudzveidība un arī pretrunīgums šajās Lieldienās, šķiet, atklājās īpaši krāšņi.

Kaut astronomiskais pavasaris jau mēnesi kā pa zemes virsu staigā, arī Kristus augšāmcelšanās svētki, vismaz latviski runājošajās ģimenēs, lielākoties tiek svinēti ar īsti pagānisku aizrautību. Saulainais laiks, domāju, ne vienas vien baznīcas solus atstāja pustukšus, toties krāsotu olu kaujas, obligāto šūpošanās iespēju meklējumi un radiņu apciemojums deva iespēju saklausīt senču – dabas bērnu – asinsbalsi… Lai gan īsti nav skaidrs, kā priekšstats par saikni ar dabu sadzīvo ar vājprātīgo dedzināšanas kāri, kas šajās brīvdienās bija pārņēmis gana daudzu “savas zemes kopēju” sirdis, prātus un rokas. Bet, iespējams, ka kūlas dedzināšana arī ir kāda palieka no senām tradīcijām – ne tikai no sērijas “tā mans tēvs un tēvatēvs darīja”, bet gan no vēl senākas, no tā sauktās putnu dzīšanas. Sak, ko, kā un kāpēc jādzen, esam aizmirsuši, bet jādzen ir, un ar uguni taču pavisam droši – plika vieta, ne zāles, ne putnu, ne kukaiņu! Āmen!

Mazliet citādas, bet tomēr jau laikam atmodai (gan priekšvēlēšanu cīņas) pielīdzināmas atklāsmes bija vērojamas arī politikas lauciņā. Dažs nevarēja saprast, kurš draugs – kurš ienaidnieks, kurš glābējs, kurš – gluži otrādi – okupants… Kaut kas no Rožukroņa skaitīšanas, kaut kas no pagānu laika bāra bērnu lūgšanām ar vāji slēptu burbuļošanu ”mella čūska miltus mala…” fonā bija jaušamas, klausoties, kā ar nabadzību tur, tālajā Eiropā, solās cīnīties saskaņieši. Sak, visi viņi – tie citi – ir ļauni, mēs – vienīgie labie, bet… lūdzu, lūdzu, lūdzu – ievēliet mūs, lai vismaz daži, vismaz kāds…ar garantēto eiroparlamentārieša aldziņu no nabadzības izrautos! Āmen!    

Bet tieši Zaļajā ceturtdienā kā krāšņa Lieldienu ola (atjaunināti izkrāsota) daudzās valsts pilsētās “ienāca” Latvijas visgribošākās sievietes – Eiropas parlamentārietes godu nu ļo-o-ti jau gribošās I.G. – seja. Kāpēc tieši Lieldienās? Nu laikam jau cerībā, ka kristieši aizlūgs un sapņu sapņi piepildīsies. Āmen?…