Brīdi pa brīdim par jaunu ziņu rašanos parūpējas dažnedažādu aptauju un apskatu rīkotāji. Par dažām no tām gribas teikt – tas ir pasūtījums, sabiedriskās domas kādam (protams, maksāt spējīgam) ļoti nepieciešama viedokļa bīdīšana. Tāda, manuprāt, piemēram, bija aptauja, kas iesāka ZZS "stūrēto" Valda Zatlera izšūpošanas kampaņu. Vai atceraties, kā tas viss sākās? Jā, ar nez kur un nez kādā veidā veiktu aptauju par to, ka mūsu – Latvijas iedzīvotāju – lielais vairums par Valsts prezidentu gribot redzēt vienīgi un tikai Ventspils Lielo Aivaru!
Bet ir arī aptaujas, kas vedina uz tiešām nopietnām pārdomām. Kā, piemēram, tā (ja nemaldos, tas bija kādas skandināvu bankas pētījums), kas atklāj, ka teju divas trešdaļas darbspējīgo uzskata – viņu labklājības nosacījumi nav atkarīgi no pašiem! Tā teikt, viss Dieva un kādas "izpalīdzīgās spalvainās rokas" ziņā. Pirmajā mirklī gribas protestēt, apšaubīt aptaujas rezultātus un izdomāt kādu kārtējo sazvērestību teoriju. Sak, atkal tie zviedri (vai dāņi) mūs nomelno!
Bet apdomājoties… Cik gan bieži nav nācies dzirdēt, turklāt visdažādākajās auditorijās un vienkārši kompānijās atrunas par to, kāpēc kāds darbs nav paveikts, kāpēc nav paveicies biznesā vai kādā citā jomā, kāpēc nav pieņemts kāds lēmums vai "izgāzts" nopietns projekts, galu galā – kāpēc nav kārtīga darba un algas. Par krīzi skaidrs, tā nu būs iemesls atrunām it visam un – vēl ilgu laiku. Bet ir jau arī citi varianti – "sistēma vainīga! iespējas nebija, valsts mums tāda, visi zog…" Tā, manuprāt, varētu turpināt bez gala un malas. Un ir jau tā, kā ļaudis saka, bet…
Nez kādēļ tikai retais atzīs, ka kaut kur, nu kaut vai nelielā neveiksmju maliņā ir arī paša vaina. Nu, kaut vai tāpēc, ka par biznesa pirmajiem baušļiem izvēlējies divus parupji izteiktos – "uzmest" un "apčakarēt". Ka gribējis dzīvot "kā visi", tāpēc ne tikai dzēris, bet arī spēļu zālēs un banku kredītos ar baisiem procentiem naudu pameklējis. Ka nodokļus nemaksājis un naudu aploksnēs dalījis. Un arī tāpēc, ka pirms gadiem 10, 20, 30, arī 40… bijis slinks un nemācījies; kā lielais vairums, šļūcis cauri skolai (arī augstākajai), ne īsti amatu, ne šodien tik vajadzīgās valodas tā arī neapguvis…
