Līdz ar iespēju parotaļāties ar TV pulti un interaktīvās televīzijas piedāvājumu, kas ļauj kaut tūkstoš reižu atkal no jauna skatīt, kā Marija cērt skanīgu pliķi neuzticīgajam Pedro, tāda kopīga, ģimeniska pasēdēšana pie zilajiem ekrāniem pamazām sāk zaudēt vadošo lomu Vecā gada izvadīšanas tradīciju vidū. Ej kaut visu nakti pa apledojušām ieliņām “pēcpušdauzīšanu“ uzspēlēt, ar skaļu dziedāšanu nīgrākos kaimiņus baidīt un tuvējos suņus kaitināt! Bet nākamajā rītā (labi, labi – agrā pēcpusdienā) ar svaigu aci, mazliet nogulētu ausi, bet noteikti – ar vislielāko uzmanību un ieinteresētību – var beidzot noklausīties valsts augstāko amatpersonu Vecā – Jaunā gada uzrunas.
Liriskāk noskaņotas būtnes gan jau varētu piesieties izteiksmes formai, jo neba vienreiz vien dzirdēts, ka premjera Valda Dombrovska runas atgādinot “tipiska grāmatveža atskaiti” un arī Prezidents Andris Bērziņš neesot nekāds “daiļlasītājs”. Kaut jāņem vērā, ka letiņiem, kā tik nelielai nācijai, būtu lieki cerēt, ka amatpersonas būs saprātīgas un vienlaikus pēc vaiga glītas, ar labi nostādītu balsi… Bet par saturu – šis tas tīri simpātisks, manuprāt, svētku uzrunās tomēr bija. Nu, piemēram, Prezidents savā runā teicās (tomēr) saprotam, ka ir Latvijā ģimenes, kurās krīzes galu un malu vēl neredz. Tāpat premjers, kurš allaž lielījies un uzsvēris, cik augstu mūs novērtē starptautiskā līmenī, šoreiz atzina: “Latvijas veiksme ir tikai tad, kad tā kļūst par katra iedzīvotāja veiksmi.” Vienlaikus tika uzskaitīts paveiktais, kur kā būtiskākais, protams, valsts parādu atmaksa un ekonomiskā izaugsme, kas šobrīd, pat ja ne visiem jūtama, tomēr ir straujākā Eiropas Savienībā. Visbeidzot abas augstās amatpersonas savās runās pieminēja šī gada “bīstamākos momentus” – pirmkārt, tiks lauzti šķēpi par eiro ieviešanu, otrkārt, gaidāmas pašvaldību vēlēšanas.
Un te nu ieteikums Jaunajā gadā mums visiem – turēt acis vaļā, lai spētu pamanīt, kur pašvaldībās un arī valstiskā līmenī jaukas un patīkamas lietas norisinās objektīva budžeta pieauguma dēļ, bet kur – vēlētāju balsu mangošanas nolūkā. Tāpat spēt noskārst – kur “šķēpi tiek lauzti” taisnīguma vārdā, bet kur – tēlotas cilvēkmīlestības vai, vēl ļaunāk, šauras kompānijas izdevīguma dēļ…
nu tas jau tāds stiliņš daudziem vadītājiem, kā tiek pie runāšanas tā cenšas atgādināt par padarītajiem darbiem, nav jau slikti, tikai gan jau tauta pati novērtēs cik labi, bet neba jau valdība un dažādas amatpersonas var lielīties ar saviem darbiem, nebūtu viņiem apkārt tie cilvēki, tad kādus rezultātus un ar ko sasniegtu?!Labi ka vēl visi nav aizbraukuši, kā rādā TV tad Latgalē jau ciemi paliek tukši. Novērtēt vajag arī tos, kuri turpina strādāt godprātīgi Latvijas valstī.