No tumsas ārā

Varbūt šim gadalaikam tik raksturīgās tumsas dēļ kaut kā biežāk nākas aizdomāties par… gaismu un tai radniecīgajām labajām lietām. Par to, kas nomierina, rada prieku un iedvesmo.

Protams, protams, kā mammai un uzņēmuma vadītājai mierīgs prāts ir vienīgi tad, kad manējiem labi, kad viņi paēduši, darbus padarījuši un drošībā. Ja par prieku, tad laikam esmu no Poliannas cilts* – to spēlīti pieprotu labi. Piemēram, nebija īstas vasaras, pašas dārzā šogad košuma trūka? Toties jo vairāk novērtēju – tādus brīnumus, kā šogad mūsu pilsētas dobēs uzbūrušas dārznieces, i puķu paradīzē Holandē neredzēt! Šobrīd gan no rītiem un vakariem ir tumšs, nav vairs ne lapu, ne sniega? Toties nav jāgrābj lapas un jāšķūrē sniegs, no rītiem gadās pasakainas miglas un kā mazi brīnumi tumsā īpaši izceļas pilsētas krāšņotās vietas – Meža ielas aplis, Brīvības laukums un jaunā mini aleja pie Invalīdu sporta kluba.

Bet, par iedvesmu domājot, nu gluži kā politiķiem priekšvēlēšanu atziņās jāsecina – visvairāk iedvesmo cilvēki. Ikviens, kas savu darbu labi, atbildīgi un ar aizrautību dara, kas nav vienaldzīgs un ar jaunapgūto, uzzināto grib un var padalīties, kas nesūkstās pats un neļauj degunus nokārt citiem. Kā izcilā skolotāja, diriģente Rasma Valdmane, kas, gluži kā karognesējs, joprojām ir kora pirmajās rindās un visur – kopā ar savējiem, jaunāka, aizrautīgāka un darba spējīgāka par jaunajiem, gan «Milžu cīņās» ringā kāpjot un valsts himnu dziedot, gan valsts svētkos kolēģus sveicot un kopā ar kori un draudzi Sātu baznīcā Latvijai dzimšanas dienu svinot. Kā Hermīnes tante, kas, ik brīdi pelēkās šūniņas kustinot, arvien ko jaunu izdomā, uz redakciju piezvana, lai labas lietas mums un citiem avīzes lasītājiem ieteiktu. Re, tikko pienākusi ziņa, ka mazpulcēni «Gaišā prieka akcijai!» gatavojas. Un izlasiet, cik iedvesmojošs ir mūsu šīs avīzes pielikuma «Aka» varoņa Andra Zlaugotņa dzīves stāsts!…

Nu, kurš gan teicis, ka saules apdalīto dienu dēļ mums tagad drūmā tumsā jādzīvo!?

*(Poliannai – grāmatas varone, kas Ziemassvētku dāvanā kārotās lelles vietā no labdarības komitejas saņem… kruķus. Un ir jāpriecājas, jo… kruķi viņai nemaz nav vajadzīgi!)