Šorīt iz skapja tumsības kašājot zeķes cerībā atrast divas vienādas, atminējos par Lielo talku šonedēļ. Vai talkošu? Visticamāk, nē, jo tāpat ar darbiem netieku galā – lai talko tie, kam ir laiks kopā būt un labas lietas paveikt. Sevi mierinu ar domu, ka ikdienā esmu netipiski ”zaļš” – citu mēslus arī bez talkas reizēm pavācu, tomēr jautājums, protams, paliek – vai ar to pietiek, jo vienmēr taču var paveikt vairāk!?… Auklējot domu par personisko atbildību – bezatbildību, aizdomājos par to, ko atstājam mežā sava iekšējā truluma nevainībā… Pirms dažiem gadiem izlēkšoju vienu maršrutiņu pēc bezceļu braukšanas entuziastu tusiņa Tukuma pusē – redzams, cilvēkiem paticis pa dubļiem kārpīties, ar mežonīgo dabu cīnīties un par pūliņiem trasi iezīmēt ar iztukšotām skārdenēm krūmeļu galotnēs… Ja vēl padomā, cik šādu braucienu ik gadu!…
Drīzāk noplicinošs – ne dabai draudzīgs pasākums varētu izrādīties arī orientēšanās tautas sports un modē nākušie taku skrējieni; vispār jebkādas masu aktivitātes, kas degradē zemesedzi. Kam rūp, ka mellenei līdz ogām n-tos gadus stiepties (cik īsti, to internetā neizdevās nenoskaidrot, toties uzzināju, ka pirmais pētījums par mellenēm Latvijas mežos veikts tikai pērn (!), un viens no secinājumiem ir ogotājiem nelabu vēstošs – mellenes cirsmas nemīl…) Taču – spriežot pēc atstātajām drazām, arī daļa ogotāju un sēņotāju bauda dabu pēc principa – sū.. par bitēm, ka tik medus! – kaut kā piemirstot, ka katra zemē nomestā pudele kārtējā karstuma rekordu vasarā var kļūt par ugunsgrēka izraisītāju…
Protams, lielākas atkritumu kaudzes ir dienišķo cūcību klasika – bez tām nekur un nekā jebkuros laikos! Tālab ieprātojos: nav vērts pret dabu (cilvēka dabu, protams) iet – jābūt valsts programmai, kas katram krietnam mēslotājam paredz bezmaksas dzīvesvietu līdzās atkritumu poligonam ar vilinošu uzrakstu: ”Jūties kā mežā!” Tik tā veidotos saskaņa cilvēka un dabas attiecībās – kas nepatīk, to pa logu laukā – pa taisno atkritumu čupā, bet, kad ievajagās, var ko derīgu pameklēt… Kas par – tie parakstās mājas lapā – Anticukmens.lv!…
dubrovski, muti ciet, radījum.
Kuš.
Neatbalstu, jo palikt par cūkmeņa kājslauķi netaisos un uzskatu, ka vienreiz tās ļeņina talkas jābeidz.
beidzam talkas un pēc tīs gadiem savos mēslos noslīksism
Netīrīt var arī klusiņām-bez raksta medijos. Lūdzu nekultivēsim sliktus piemērus.
Zeķes vajag pirkt visas vienādas, tad nebūs svarīgi vai kāda pazudusi..paņems no cita pāra!
Jā, Dubrovski, eksjuzemua , sajaucau, tā gadās.
Vai tantiņas-suņu kakinātājas arī talkoja? Lūdzu veikt aptauju laikraksta pēdējā lapā ar foto.
Informācijai: Viņas var sastapt ap pl.6.00 no rīta un pēc 22.00 vakarā Celtnieku, Spartaka ielu rajonos.
Vēl viņas var meklēt Veidenbauma ielā!
Tajā VID “suņu laukumā”? Jā, jā tur arī redzētas tantiņas, jaunkundzītes, kungi un pats sētnieks no Veidenbauma ielas ar melno suni. Celtnieku, Spartaka un Raudas ielās – lielākoties tās ir tantiņas no Celtnieku ielas sociālajām mājām. Varu iedot foto.
Vai tiešām Tukumā nav likuma par šādiem pārkāpumiem, t.i., suņu kaku nesavākšanu? Paliekam arvien cūcīgāki. Jāpaaicina Cūkmens, lai parunājas ar sunīšu īpašniekiem.
Nu ziniet tās suņu kakiņas lietū, saulē, vējā sadalās, bet stikli, plastmasas iepakojumi ir uz vairākiem gadsimtiem cilvēkiem mantojums. Ko nebļaujat par mežu piemēslotājiem?!
Kāpēc gan man vasaras tveicīgajos vakaros izejot uz balkona jāosta suņu mēslu smaka? Šiem suņu īpašņiekiem jāieliek klizmas!
Cik trāpīgi teikts! Domāju, ka citi arī tā domā, vajadzētu rīkoties! Tad tie sunīšu kakinātāji sāks tās kakiņas savākt, nevis teikt, ka kakiņas izkūst. Ja jūsu bērns vai arī pats iekāpsiet ar glītu kurpīti, nemaz tik patīkami nebūs!
Bet ja es sava mājas priekšu uzkopju un uzturu kārtībā, bet viens saimnieciņš agri no rīta vai vakarā izkakina savu mīluli manu durvju priekšā, kā lai es jūtos?