Turpinot kolēģa aizsākto, gribējās padalīties ceļojuma iespaidos. Nesen bija radusies iespēja doties pretī vasarai un lielās devās patērēt Latvijā tik iztrūkstošo saules gaismu Turcijā. Un, kā jau visur: ja kaut reizi apņēmies degunu izbāzt ārpus savas viesnīcas robežām, iespaidi lejas kā no pārpilnības raga un gribot negribot izdari kādus secinājumus gan par zemi, gan cilvēkiem, pie kuriem viesojies, jo īpaši ievērojot atšķirīgo.
Ja par turku eiropeiskumu vēl varētu diskutēt (Turcija, starp citu, nav atmetusi vēlmi iestāties Eiropas Savienībā), tad par viņu darba spējām un īpašo darbīgumu jautājumi nerodas. Laikam ne velti ir radies teiciens: “Strādā kā turks”. Turcijā dažs labs tiešām strādā no saules lēkta līdz krietnai nakts stundai un, kā šķiet, nenormētu darba dienu skaitu. Pat sametās tā kā neērti, ka katru dienu mani apkalpo vai ko piedāvā iegādāties vieni un tie paši cilvēki. Turklāt, kas šķita visdīvainākais, bez jelkādām acīmredzamām pazīmēm, ka šiem cilvēkiem viss – gan tu, gan paša darbs – jau būtu līdz ūkai. Arī darba vietu “radīšanā” viņi ir visai naski un, ja nekā citādi – mēģina sev iztikai nopelnīt, garāmgājējiem piedāvājot svaigi spiestu sulu, svaigi vārītu kafiju, vai tīrot apavus un norādot pareizos ceļošanas vai iepirkšanās virzienus. Lai nu kā, bet pat pašu mazāko un necilāko darbiņu veicot, turki burtiski izstaro darbīgumu vai vismaz vēlmi darboties.
Un tas, manuprāt, arī ir tas atšķirīgais! Kaut bieži mums pašiem labpatīk uzturēt mītu par čaklumu kā teju latviešam vien piemītošo nacionālo īpatnību, tomēr vismaz turkiem šajā gadījumā mēs spēcīgi zaudējam. Nevienu tik aizkaitinātu seju veikalā vai kādā citā iestādē vai apkalpojošā uzņēmumā, kur vērsāmies, no sērijas “ko tev atkal vajag?”, kā dažbrīd pie mums, tur nesastapām. Nevienu tā dēvēto “saules brāli”, kas dirn uz soliņa ar alus kārbu rokā, kā Latvijā – pat Turcijas dziļos laukos nemanīju. Un nešķita, ka turkiem kāds darbiņš būtu par “necienīgu”. Un tad nu gribas teikt, ka Turcija Eiropai ne jau tik ļoti ar savu atšķirīgo kultūru un reliģiju bīstama, bet gan ar spēju darboties! Bet tie jau tikai…ceļojumu iespaidi.
