Tēvu diena

Tēvi. Tētiņi. Tētuki. Papuči. Tēviņi. Patēvi. Daudzbērnu tēvi. Vientuļie tēvi… Vai nu jau nav par daudz, jūs varbūt sacīsit… Nebūt ne! Patiesībā taču tēvu nemaz nav daudz – mums katram tikai pa vienam!
2009. gada septembrī Saeima nobalsoja par to, ka turpmāk ik gadus septembra otrajā svētdienā Latvijā svinama Tēva diena. Tātad – šogad to atzīmēsim jau ceturto gadu… Pērn uz jautājumu “Kad Latvijā svin Tēva dienu?” 56% no 1159 respondentiem nezināja atbildi. 83% tēvu paši atzina, ka vēl nekad nav šos svētkus svinējuši. Lai uzzinātu, ko Tēva dienas svinēšanu cilvēki domā šogad, ielūkojos dažos interneta portālos. Jāteic, ka Tēva diena izpelnījusies visdažādākās, vispretrunīgākās atsauksmes, un sabiedrībā tā joprojām tiek uztverta neviennozīmīgi. “Viņš nekad neko nav gribējis zināt par mani, un es neko negribu dzirdēt par viņu,” saka kāds pieaudzis, taču joprojām bērnišķa aizvainojuma un rūgtuma pilns vīrietis. “Nu būs vēl par vienu iemeslu vairāk, lai mūsu tētis piedzertos,” ar nopūtu atzīst ģimenes rūpju nomākta sieviete. “Cik tad mums klasēs ir to tēvu?! Diviem ir, pieciem – nav… Nedzīvo ģimenē, nav Latvijā… Tas būtu “ķeksīša” pasākums un psihotrauma daudziem bērniem!” savu viedokli pamato skolotāja. Protams, kā tas nereti gadās tīmekļa komentāros, arī šoreiz aktīvākie izrādās negatīvā viedokļa paudēji.
Un tomēr! Savā radu, draugu un paziņu lokā – arī uz ielas un citās sabiedriskās vietās uzturoties, ne viens vien varētu nosaukt virkni ja nu ne gluži “paraugtēvu”, tad šī atbildīgā vārda cienīgu vīriešu jau nu noteikti! Paskatieties, cik aizkustinoši mazuļi “kopē” sava tēva gaitu un citas kustības, runas veidu un leksiku… Tie ir jūsu “mazie spogulīši”, mīļie un ne tik mīļie, jaukie un ne tik jaukie vīrieši! Varbūt, ka Tēva diena tieši tam arī domāta: lai “svinību vaininiekam” (arī mātei un visai ģimenei, un sabiedrībai kopumā!) dotu iespēju vēlreiz (kādam varbūt, pirmoreiz…) un dziļāk ielūkoties šajā “spogulī”…
Tiesa, ne viss, ko tur ieraudzīsim, kalpos par iepriecinājumu, taču par “dzīves skolu” noderēs noteikti! Jo visnevainojamākais no visiem tēviem ir tikai viens – Dievs Tēvs debesīs. Šeit, uz cilvēku zemes, mēs visi esam dažādi, un visa mūsu dzīve ir izaugsmes skola. To novēlam arī tēviem viņu svinamdienā!