Dienu pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām atviegloti uzelpoju, domādams, ka trakākais jau ir aiz muguras. Tomēr valdības veidošanas process izrādījies vēl iespaidīgāks, nekā varēju iedomāties. Negatīvā ziņā…, protams.
Lai arī visi politiskie spēki deklarē, ka viņu prioritāte ir valsts un iedzīvotāju intereses, rīcība gan par to neliecina. Bērnišķīga ietiepšanās, savstarpēji apvainojumi, intrigas, cīņas par atsevišķiem ministru krēsliem un pretēji – nevēlēšanās vadīt kādu konkrētu ministriju (nepatīkamākā laikam esot Veselības ministrija) vairs neatgādina teātri, bet gan cirku, kas pavisam noteikti nenāk par labu valsts interesēm.
Interesanti, ka gandrīz visas Saeimā iekļuvušās partijas kā ticamāko premjera amata kandidātu min Valdi Dombrovski. Kāpēc tas ir interesanti? Tāpēc, ka tas liecina – pārējām partijām īstu un spējīgu premjera amata kandidātu nemaz nav. Un vispār – premjera amats nemaz nav iekārojams, jo tieši premjeram jāuzņemas atbildība un jāpieņem nereti nepopulāri lēmumi (un tādi noteikti būs, jo izdevumi būs atkal jāapcērp!). Bet partiju darboņi parlamentā var turpināt cīnīties par "reformām". Par kādām? Tas gan vēl plašākai sabiedrībai nav paziņots…
Un tā – tā vietā lai sāktu domāt par valsts attīstību, ekonomisko un vēl neskaitāmu citu problēmu risināšanu, dažs "ietur pauzi", dažs izlīmē plakātus ar konkurentu kompromitējošiem attēliem, gatavo protestus un plānus «B» – tā teikt, jautrība sit augstu vilni… Bet tikmēr, darbi paliek nedarīti un, lai arī liekas, ka tās tādas sētas spēles vien ir, jāapzinās – uz mums nogaidoši noskatās daudzās pasaules valstīs. Tie ir ārzemju partneri, kredītreitingu aģentūras un arī starptautiskie aizdevēji, jo ne velti finansisti runā par trešo krīzes vilni, jo līdztekus finansu un ekonomiskajai, nu jau varot runāt arī par valstu parādu krīzi… Līdz ar to katrs neapdomīgs izteikums, katra kāda partijas bosa "uzmesta lūpa" kļūst arī par materiāli aprēķināmu vērtību…
Tomēr jācer, ka grūtākais ceļš jau ir noiets un nākamās valdības izveide iegājusi finiša taisnē. Un jātic, ka pēc valdības izveides politiķu vārdos un darbos valsts intereses ņems virsroku pār intrigām un savstarpējo neuzticību.