Ābols. Liels sārtvaidzis lielveikala plauktā par prāvu cenu un ar klātpieliktu zīmīti, ka nācis no Holandes. Un kādā citā vietā un citā plauktā, cenā neko daudz neatpaliekot, ir piedāvājumā kāds cits, tikai mazliet saburzīts sugas brālis, pie kura rakstīts – Latvijas audzējums. Par to, ar ko barots un ar ko dzīves laikā laistīts (apstrādāts), klusē kā viens, tā otrs pārdevējs. Starp abiem, starp smukumu un burzījumu, starp Holandi un Latviju ir mana izvēle, kuru grūtāku padara vēl trešā iespēja – tirgus.
Tur pārdevējs ar godīga darba darītāja seju piebilst – no pašu dārza. Un tai brīdi sirds tā kā atlaižas laimē, jo vārdi – no pašu dārza – ir tā atslēdziņa, kas spēj atslēgt par cietākās sirdis. Kā no pašu dārza nākuši, turpat tiek slavēti salāti, redīsi, loki, gurķi un viss kas cits, kas vien saiet uz letes. Lūk, izvēle. Protams, aiz vēlmes (un laimes – par iespēju) nogaršot tikko kā izaudzēto, tu arī ļaujies, lai gan veselā saprāta kripata, kas nezinu, kur paslēpusies, brīdina – pat lielražotājs tikai pavisam nesen nācis klājā ar paziņojumu par jauno ražu veikalos, tāpēc diez vai kāds varētu būt viņu apsteidzis… Taču šo šaubu mākoni noteikti spēj gaiņāt fakts, ka var taču naskāk rušināties, čubināties un uzdabūt savu gurķi ātrāk nekā to izdara kāds blakus kaimiņš un pat lielais audzētājs. Un varbūt kāds plosījies, traks palikdams, lai atlicinātu kilovatus siltumnīcai un jaunajai ražai…
Līdz ar to izvēle joprojām ir tas mistiskais vārds, kuram ne pāri pārkāpt, ne garām tikt, kamēr tu šo izvēli neizdari. Kāpēc tik daudz par to jādomā? Jo ir lielas bažas, ka ar vārdiem – no paša dārza – cilvēks tiek maldināts; ka “paša” šai procesā ir vienīgi tik, cik brauciens pēc preces un spēja to ticami pasniegt un labi pārdot… Tāpēc var gadīties, ka daudz godīgāks ir Latvijas un Holandes ābolu pirkums veikalā, jo nezināmo tajā ir mazāk. No otras puses – dārzenis vai auglis nav lieta, ko nolikt apskatei sekcijā. Nopērc, apēd un izvēlies atkal. Tā pati izvēle, ar ko šo sarunu sākām, ir tā atslēga, kas virza mūs ikvienā darbībā. Ja vienu reizi nelaimējās, citā laimēsies. Ja vienu izvēli izdari veikalā, otru pamēģini – tirgū.
Jà,tagad tirgū redzami tie”čaklàkie” zaļumu audzētàji,kam nav jārēķinàs ar laika apstàkļiem.kapēc vid vai pvd nestràdà? Vai man,kà pircējam,būtu jàlauza galva?
Ko mēs te par produktiem un to termiņiem runājam,internetā Delfos jau raksta kā mums kara apstākļos jārīkojas uz mežu jāskrien un būdas jātaisa.
Tirgus ar to jau atšķiras no lielveikala, ka tur pārdevējs ir zināms cilvēks ,bet lielveikals ir pilnīgi bezpersonisks.
Katram no mums tirgū ir savs kartupeļu vai tomātu pārdevējs,kuram mēs uzticamies par viņa produkciju.
nemaz nav grūta izvēle. tirgus ,viennozīmīgi. Sezonā.
Laikam reaģējot uz rakstu,19,martā tirgū bija PVD,izteica brīdinājumu šiem redīsu un salātu tirgoņiem.Sestdien,21.martā,viss pa vecam-tirgo atkal,cenu vispār nav klāt.Tirgus vadība izliekas,neko neredzam,neko nesaprotam.Lūk tā.
Tos,, viesmāksliniekus” vajadzētu izkvēpināt no tirgus.Mums taču plašā izvēlē pasaules augļi un dārzeņi ir lielveikalos.Kāpēc tie vēl ir vajadzīgi tirgū ar segvārdu ,, vietējie”
Pavērojiet jau tagad šo tirgoņu preci uz letes un šos meļus atcerieties šīs sejas.Tā prece visiem vienāda,akcents tiek likts uz zaļumiem,bērzu sulām,sīksīpoliem.Āboli,kāposti un citi sīkumi-visa prece gandrīz vienāda.NETICIET UN NEĻAUJIET SEVI APMUĻĶOT.Viņi pelna lielu naudu,neko nedarot,tikvien iegalvojot,ka paši audzējuši vai prece no lietuvas,labākajā gadījumā.
un vēlāk šiem pašiem tikai mainās dārzeņu izcelsmes valstis-pagaidām ,visticamāk,poļu.vēlāk būs lietuviešu prece,un tad jau vietējie. -nu ļoooooti čakli strādā…ar auto braucot pakaļ.. un ja pieliek vēl tantuku patirgot. tagad ļoti var redzēt kuri tie ”lielie”audzētāji…
nu un kas žēl, vai, berauciet paši pakaļ un tirgojiet.Atšķirt jau var, kura prece te tiek audzēta un kura ievesta un ja kāds grib poļu vai leišu, lai taču pērk.
nē ,tur jau tā sāls ,kad tie braucēji pakaļ ļoti labi maskējas un mānās. (viena daļa). protams,ja uzliek kad poļu-vairs jautājumu nebūtu.
Kam ir jārūpējas par to, lai tirgū precēm klāt būtu izcelsmes valsts , kā tas ir Rīgā un citos Latvijas tirgos, Jeb Tukuma tirgus ir īpašā statusā? Galu galā šos universālos tirgoņus taču var pārbaudīt viņu ražotnēs.Kam tas būtu jādara? Tirgū būtu jābūt TICAMĪBAI UN GARANTIJAI, KA ES PĒRKU VESELĪGU PĀRTIKU, NEVIS SAZIN KO.Šo problēmu atbildīgajām iestādēm būtu jāgrib sakārtot.Muļķo jau netikai pircējus, bet arī valsti.