Sveiciens saulītēm

Marta vidū sola kārtīgu salu, un jau tagad varu iezīmēt šīs dienas, 8. marta, rītu – puķu tirgotāju aizsvīdušajās stikla kastēs līdz ar sveču liesmām tulpes, tulpes un vēlreiz tulpes… Un Latvijas vīrišķā puse tās pērk bez vārda runas – vīri un skolēni rindu rindās, acīm aprijot katru iztirgoto klēpi – vai pietiks!?.. Beidzot kārtīga aprite tortēm, šampanietim un naudai, un tas viss – taču sieviešu dēļ!… Grūti aprakstīt to atsaucību ar kādu tiek uztverts ik pasniegtais zieds – lai nu tulpe siltumā jau pēc stundas nekāda – ziedēšanas trakumā izplājusies, tomēr tā ir kas vairāk – pirmkārt jau simbolisks atgādinājums tam, ka jūs, meitenes, dāmas un kundzes, mīlam, cienām un novērtējam!

Pērn, lasot kādu sieviešu žurnālu, manī aizķērās mācītāja Cālīša vārdi, ka sieviete esot vīrieša dvēsele… Bez sievietēm vīriešu dzīve kļūtu tukša un… Gan jau tie, kas dienējuši vai zonā sēdējuši, varētu pastāstīt, kurp aizved veču lietas. Nu cik ilgi dzersi, makšķerēsi vai markas krāsi!? Sievietes tuvumā (pat, ja ūsaina ragana kvadrātā) ieslēdzas kādi citi instinkti, jo VIŅAS ir citādas!.. Es negribu teikt, ka sievietes klātbūtne automātiski rosina uz maigākām un romantiskākām jūtām – paprasiet sievietēm, un ir veselas kultūras, kur sieviete tiek uzskatīta par otršķirīgu cilvēku, tomēr – pasniedziet tulpi kādai 8. martā šepat mūsu platuma grādos un atklāsiet visapbrīnojamāko atplaukšanu, kādu pazīstat… Ar to gribu teikt, ka sevi apdala ikviena tauta, ikviena kultūra un ikviens spēks, kas neļauj atplaukt sievietēm. Plašāk raugoties – kas neļauj atraisīties labākajām jūtām, kas mīt katrā no mums. Tas ir vispārcilvēcisks uzstādījums bez dalījuma dzimumos, tomēr tieši vēršanās pret sievietēm manā skatījumā ir indikators dvēseliski apdalītai un varbūt pārāk vīrišķai sabiedrībai…

Novēlu katrai sievietei 8. marta sirds atkusni pēc iespējas biežāk – ne tikai svētkos!…