Šurumburum… – naudas nav!

Scenārijs, ka AS «Liepājas metalurgs» varētu pēkšņi atdzimt kā fēnikss no pelniem, ar katru dienu kļūst arvien mazāk ticams. Mītiskie investori nav uzradušies, no akcionāru pulciņa par uzņēmuma tālāko pastāvēšanu, vismaz mutiski, cīnās tikai Kirovs Lipmans, bet tiesā jau nonācis uzņēmuma maksātnespējas pieteikums. Un, lai arī finanšu ministrs Andris Vilks mierina, ka uzņēmuma bankrots nopietni neieteikmēs valsts ekonomiku (jau sastādot budžetu, esot ņemts vērā, ka tāda «Latvijas metalurga» vienkārši nav), tomēr – kāpēc palieka tāda rūgtena pēcgarša?…

Nu ir jau tā, ka viss plūst un mainās! Un, ja jau Somijas “veiksmes stāsts” – uzņēmums «Nokia» – nav bijis spējīgs izturēt mūsdienu ekonomisko norišu krasās svārstības, kādas gan iespējas izdzīvot tādam reliktam kā Latvijas metalurģija? Tomēr ir kāda atšķirība – kad Latvijā kaut kas iet pa burbuli, tas, šķiet, notiek tādā īpašā nacionālā mērcītē. Vai tā būtu banka, lidsabiedrība vai, kā šajā gadījumā, ražojošs uzņēmums – ja tas ir pietiekami ietekmīgs, tā vadībā esošie var savas nervu šūnas lieki i nebendēt. Kaut kādā brīnumainā kārtā, pat ja visa jezga būs sabiedrībai burtiski zem lupas, beigu beigās izrādīsies, ka lielākā cietēja atkal ir… pati sabiedrība. Tā tas bija gan ar «Parex» banku, kur ieguldīto valsts nez vai pārskatāmā nākotnē atgūs, šādi tādi miljoni aizlidoja kopā ar «airBaltic» izbijušo šefu Bertoldu Fliku un nu arī «Liepājas metalurgs», kura krāsnīs gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē iegrūsts jau vairāk nekā 50 miljonu latu. Uz šī visa fona kaut kādus tur 1000 bezdarbniekus gandrīz vai pieminēt neērti… Toties nav kaut kā dzirdēts, ka agrākajiem šefiem būtu bijis  savi zobi jākar vadzī un par neveiksmīgo saimniekošanu kaut kā – jel kā –jāatbild. Kā daži eksperti lēš un arī mūsu kolēģi papētījuši, lai šis šurumburums izdotos, “visa pasaule” jeb Latvijas tiesu sistēma un maksātnespējas administratori mēdzot, cieši rokās sadevušies, sadarboties… Cik tur taisnība – nezinu, bet neba nu “ideoloģisku nesaskaņu” dēļ tieslietu ministra krēsls sašūpojies. Drīzāk jau tas noticis tieši tāpēc, ka šis ministrs tiešām gribēja ko mainīt saimnieciskās tiesvedības ”triku meistaru” ikdienā…

Komentāri

  1. Un? Ko darīt? Faktu konstatācija i vsjo. Dzīvojam tālāk.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *