Aizvien vairāk masu medijos parādās ziņas par to, ka no Latvijas kartes pazūd apdzīvotas vietas, jo cilvēki spiestā kārtā tās pamet. Tāpēc ka nav ceļu, nav darba, nav skolu, nav bērnudārza, nav medicīniskās aprūpes, nav arī veikala. Un tad cilvēki, kas varbūt ir ilgus gadus dzīvojuši un čakli kopuši savu lauku sētu, kam netrūkst arī uzņēmības sāpošu sirdi meklē iespēju pārcelties labāka gadījumā tuvāk lielpilsētām tepat, Latvijā, sliktākā – kravā koferus, lai strādātu un cilvēka cienīgi apgādātu savu ģimeni ārvalstīs. Un šis process vēl aizvien turpinās. Kad paklausās un palasa politiķu teikto, iznāk tāds kā apburtais loks: tur, kur nav vajadzīgais skolēnu skaits, skolu slēgsim, pastu slēgsim, ārstniecības iestādi slēgsim… Nu jaunais satiksmes ministrs sola kārtējo reizi optimizēt sabiedrisko transportu, neskatoties uz to, ka cilvēkiem jau tāpat ir ierobežotas iespējas no laukiem ar sabiedrisko transportu nokļūt, piemēram, pat Tukuma centrā ar sabiedrisko autobusu. Ministrs sola arī atbrīvoties no atbildības par tiem ceļiem, pa kuriem mazāka satiksme. Lai gan – ceļu nodokli gan laukos, gan pilsētās visi maksā vienādu, tad kāpēc lauciniekam vēl jāmaksā vairāk par sliktos ceļos nodzītu automašīnas remontu? Arī akcīzes nodoklis degvielai visiem braucējiem vienāds, kaut gan arī tas kādreiz tika solīts ceļu uzturēšanai, tagad no tā šim mērķim tikai niecīga daļa… Savukārt cilvēki, kuri sev meklē dzīves un darba vietu laukos, nevar to atrast, jo neviens jau neies dzīvot uz tādu vietu, kur nav infrastruktūras…
Zemkopības ministrijas rīkotajā diskusijā «Stipri reģioni, stipra valsts» zemnieki visai nopietni runāja par šīm problēmām, uzsverot – lai laukos saglabātos iedzīvotāji, nākošajā Eiropas Savienības atbalsta plānošanas periodā ir jāparedz lielāks atbalsts mazajām saimniecībām. Diskusijas dalībnieki aicināja profesionālās skolas nodod atpakaļ Zemkopības ministrijai, jo lauksaimniecības mehanizācijas tradīcijām bagāto Priekuļu tehnikumu apdraud nepārdomātās Izglītības ministrijas reformas, arī Kandavas tehnikuma programmās esot iecerētas nesaprotamas izmaiņas…
Tikmēr, kamēr valdība, visi ministri nesēdīsies pie viena galda un kopīgi nenospraudīs mērķus, kādus vēlamies Latvijas laukos sasniegt, neizstrādās programmu, kā tos sasniegt, neatvēlēs šai lietai finansējumu, nemeklēs iespējas varbūt piesaistīt arī Eiropas Savienības atbalstu, tikmēr runāt par iedzīvotāju saglabāšanu laukos ir lieki. Pašlaik izskatās kā senā pasakā par vēzi, gulbi un līdaku, kas kopīgo vezumu velk katrs uz savu pusi. Bet, kā zināms, senās pasakās meklējama vislielākā un patiesākā dzīves gudrība.
kādi stipri reģioni,ja visa shēmošana notiek caur Rīgu….,kur ir kādi ilgtermiņa līgumi reģionāliem uzņēmumiem ieprkumos,viss ir tikai muldēšana…