Latviešu paruna saka: mūžu dzīvo, mūžu mācies. Patiesi šī ziema mums daudz ko liek pārvērtēt un sniedz itin labas pamācības. Vien jāprot tās saskatīt. Vispirms jau lielās sniega kupenas liek gan kājāmgājējiem, gan autovadītājiem būt uzmanīgiem un iecietīgiem vienam pret otru, ja nepieciešams, arī otram palīdzēt. Citādi jau nemaz nevar. Biju lieciniece tam, kā 29. decembra naktī kāda liela kravas automašīna saslīdēja un vairs nevarēja tikt projām no dzelzceļa pārbrauktuves. Bija situācijas, ka arī citas mašīnas nevarēja šķērsot sliežu ceļu. Otrpus Tukuma stacijai kāds traktors stūma kaudzē no pilsētas atvesto sniegu. Kad mehanizatoram lūdza palīdzēt smagajai automašīnai, viņš, ne mirkli nevilcinādamies, devās palīgā….
Nu tik ļoti jau vairs nesirdāmies par neattīrītajiem celiņiem, jo redzam, kā sētnieki, gluži vai bezspēkā, lāpstas ar sniegu ceļ vai paša auguma augstumā… Manuprāt, šogad nevajadzētu būt nevienam cilvēkam, kurš savās rokās nebūtu turējis sniega lāpstu, jo sētnieki un simtlatnieki vien nudien nespēs visus celiņus attīrīt… Tajā pat laikā jāatzīst, ka atšķiras celiņi un ielas, kur sniegs tīrīts regulāri un kur tas piebradāts jau veido slidenu apledojumu.
Tas par ielām un ceļiem.
Bet nu nedienas sākušās arī ar jumtiem. Tur, kur saimnieks jau laicīgi padomājis, sniegu un sasalušās lāstekas novācis, tur problēmu nav, bet kur sniegs un ledus krājies no ziemas sākuma, jumts dažviet iebrucis… Tas liek domāt gan par laika zobu, gan projektētāju, celtnieku, būvuzraugu darba kvalitāti. Protams, arī par to, kādos platuma grādos un kādos klimatiskos apstākļos dzīvojam. Atceros, kad manā bērnībā tēvs būvēja māju, viņš, nebūdams celtniecības speciālists un projektētājs, daudz gudroja un rēķināja, kāds projektā jāizvēlas jumta slīpums, lai sniegs uz tā nekrātos. Tiesa, projekts pat toreiz nebija īpaši moderns. Nu, pēc 50 gadiem, redzu un novērtēju, cik viņš tolaik tomēr bija tālredzīgs…
Vai, pasūtot projektus un tos sagatavojot, pēdējā laikā par sniegu uz jumta esam domājuši? Sevišķi pēc tam, kad vairākas ziemas sniega vispār nebija?
Un, lai arī cik smagas un sarežģītas problēmas pašvaldībām un namu apsaimniekotājiem, īpašniekiem, zemnieku saimniecībām tagad nebūtu jārisina, mēs tomēr varam būt priecīgi par to, ka esam saņēmuši tikai labu mācību un ka nekas traģisks nav atgadījies…
