Kā būs – noteikumi būs tikai mazliet stingrāki vai tomēr atkal visu slēgs ciet? Tā jau vakar, brīvdienās noklausījušies ziņas sabiedriskajos medijos, ielās sprieda novadnieki. Slimnīcu mediķi, arī epidemiologi vērsušies pie Saeimas un valdības, pie politiķiem un taču arī mums – iedzīvotājiem – ar atklātu vēstuli un aicinājumu būt atbildīgiem. Mediķi aicina mūs vēl mazliet, šoreiz tiešām pavisam mazliet paciesties, nu vismaz līdz Jāņiem, kad, turpinoties esošajiem tempiem, būtu savakcinēta kritiskā sabiedrības daļa un attiecīgi arī pandēmija reāli, nevis tikai mūsu iedomās, piebremzēta. To, ka labi nav, var manīt teju katrā darba kolektīvā vai ģimenē – te vienas, te otras grupiņas bērnudārznieki ir kļuvuši par kontaktpersonām vai paši sasirguši. Baidoties sabojāt iespēju šodien sākt vidusskolas gala eksāmenu svešvalodā, teju nevienā skolā nav notikušas atļautās klātienes konsultācijas. Jau kuro nedēļu tikai tālrunī dzirdama ilgās slimošanas nogurdinātā kolēģes balss. Pēc slimošanas pagājis mēnesis, bet pat pēc vairākiem antibiotiku kursiem ārstes teiktais esot nepielūdzams: ”Atveseļošanās būšot ilga un smaga…”
Bet, paskatoties valsts politiskajā virtuvē, šķiet, tur dzīve rit pavisam citu gaitu. Sācies kārtējais kašķis par amatiem un varu vai, laikam jau pareizāk būtu teikt, par naudu vai, iespējams, ļoti lielu naudu… Pieredze liecina, ka tieši tas visbiežāk ir iemesls valdības šūpošanai. Un šoreiz vājais posms – tāds, ko var gan iešūpot, gan izšūpot, gan acīmredzot iekārdināt (Ar labākiem amatiem nākotnē? Ar vietu arī nākamajā Saeimā?), diemžēl izrādījies mūsu novadnieks, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Nauda nāk – lielā Eiropas pēckrīzes atveseļošanās nauda Latvijai tikpat kā jau ir kabatā. Un arī tas jau nolemts – viena liela tās daļa plūdīs taisni caur Ekonomikas ministrijai… Un nacionāļu zēni acīmredzot ir bijuši pārliecinoši kārdinātāji un veikli solītāji… Tāpēc… Nu kādas vērtības, kādi solījumi vēlētājiem un partijas biedriem!? Nu un, ka krīze valdībā var padziļināt krīzi valstī kopumā un vēl vairāk apdraudēt mūs visus?! Ka tik pašam un jaunajai partijai vai tās pelēkajiem kardināliem labi?…
Bet atgriežamies šajā – cilvēku-parasto – pasaulē. Spīd saulīte, beidzot ir silts, tuvojas skolēnu brīvlaiks, jau diezgan brīvi varam paķemmēt veikalus un pat kafejnīcas pagalmiņā pasēdēt. Nu kurš, kam vecums, kāda slimība vai nīgra daba neliedz iespēju baudīt visus iespējamos priekus, gan no tiem labprātīgi atteiksies?! Tāpat aizvien neatlaidīgāk izskan aicinājumi uz ”steidzamu turpmāko atvēršanos” un atļauju – kaut ”mazās grupiņās”, ”ar analīzēm” un/vai ”vismaz vienu poti” atļaut skatītājiem apmeklēt Pasaules hokeja čempionāta spēles. Taču fakti ir nepielūdzami – jau no aprīļa sākuma epidemioloģiskā situācija valstī visai būtiski un gana strauji pasliktinās. Saslimstība piecu nedēļu laikā pieaugusi par 35% un tās kumulatīvais 14 dienu rādītājs ir sasniedzis 435 Covid-19 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Salīdzinājumam – tas ievērojami pārsniedz vidējo saslimstības līmeni citās Eiropas Savienības valstīs, kur tas ir 340. Saslimstība ir pieaugusi visā valsts teritorijā un praktiski visās iedzīvotāju vecuma grupās, tajā skaitā bērnu un jauniešu vidū. Turklāt nu jau 90% gadījumu izrādās par iepriekšējo daudz lipīgākais vīrusa Lielbritānijas paveids. Un tas nozīmē, ka slimnīcu un arī mediķu spēju robežas var tikt sasniegtas un papildu brīvlaišanas gadījumā arī pārsniegtas daudz straujāk nekā iepriekš pieredzēts… Bet valdība mediķus neuzklausīja un par jelkādiem ierobežojumiem vakar tomēr nenolēma.
Jā, mēs – domāju, lielākā daļa, ja ne visi – esam apnikuši un noguruši no šī dīvainā laika, kurā mums tik daudz kas ir aizliegts vai, pareizāk sakot, atļauts mazliet citādāk nekā iepriekš. Bet, kā pasmejoties paši par sevi un iespēju paļauties uz valdību un tās iestādēm, teica padomju laikos, slīkoņu glābšana ir pašu slīcēju rokās! Tāpēc taču jau pašu un savu mīļo un tuvo, savu kaimiņu un draugu labā – sasparojamies! Divi metri, divas potes (tās izrādās, ir iedarbīgas arī pret Lielbritānijas un citiem jau pazīstamajiem vīrusa paveidiem) un – pie Jāņu ugunskura atkal visi kopā!
Slīkoņi vairs nav jāglābj,tie jau ir noslīkuši ,jāglābj ir slīcēji
gudrāks par plaudi?