Pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas apmēram 25 000 latviešu karavīru nonāca Rietumu sabiedroto gūstā. Nometnē Beļģijā 1945. gada 28. decembrī bijušie latviešu karavīri nodibināja «Daugavas vanagu» organizāciju, kas 1952. gadā nolēma, ka turpmāk tā 16. martu atzīmēs kā Latviešu leģiona piemiņas dienu.
Dienu, kurā atcerēties frontē kritušos biedrus… Savukārt Latvijas valstij un latviešu tautai naidīgi un nedraudzīgi spēki allaž ir centušies izmantot leģionu kā pierādījumu latviešu brīvprātīgai sadarbībai ar nacistiskās Vācijas okupācijas režīmu. To savulaik cītīgi darīja padomju propaganda, tagad – tās "tiesību pārmantotāji", kas uzurpējuši sev tiesības iejaukties citu valstu iekšējās lietās. Jā, 16. martu gaida daudzi, un – katrs ar saviem nolūkiem… Rīgas mērs pasteidzās aizliegt visus 16. marta ielu gājienus Rīgā, uz mūsu valsts galvaspilsētu pošas arī Igaunijā savulaik huligāniski izplosījusies organizācija «Nočnoj dozor», savu "pretgājienu" bija iecerējusi arī “krievu jaunrevoucionāra" Jurija Kotova vadītā «Latvijas Antifašistiskā komiteja».
Jebkurā citā datumā, jebkuras citas organizācijas biedri varētu būt lepni par šādi "parādītu godu"! Ja vien… Ja vien šīs dienas galvenā vaininiece nebūtu cienījama vecuma cilvēku grupa (ar gadiem aizvien mazāka un mazāka), kas piemin kritušos biedrus, savus tuviniekus un draugus…
Bet! Pat no šī viena datuma, pat no šīs nelielās cilvēku daļas kādam ir bail! Jo citādi – diezin, vai aizliegtu (21. gadsimtā, kad lielākā daļa pasaules tautu zina, kas ir demokrātija, kas – cilvēku tiesības!) pasākumu, kas ilgst labi, ja stundu vai pusotras…
Jācer, ka, izlasot šīs rindas, secinājumi būs. Un – par daudz ko: par patriotismu, kura mūsdienu paaudzēs ir nožēlojami maz. Par gaidāmajām vēlēšanām, kurās sava slinkuma vai muļķības dēļ varam atkal ievēlēt naudas vergus vai svešu lielvaru pakalpiņus. Bet – pāri visam – lai neapsīkst brīvības cīnītāju dzīves spars un Dzimtenes mīlestība, kas visus šos gadus ļāvusi un ļauj izturēt visus pārbaudījumus! Lai šī ir Skaudro Atmiņu diena ikviena latvieša sirdī!
Neiedziļinoties politiskās niansēs, tajā dienā man katru gadu ir kauns par to , kas notiek. Kā var Ušakovs to salīdzināt ar 9.maiju Uzvaras parkā…Kā nav kauna visiem kašķa meklētājiem tieši šajā dienā iet pazemot mūsējos,kas arī iet pieminēt savus kritušos, un mums nav taisnība,mums jāpieraujas. Daži večuki, bet cik liels viņu spēks, ja vēl tagad kādam no viņiem bail. Tikai mēs esam NEKAS,jo nespējam viņu godu nosargāt pret kaut kādiem riebekļiem, kas nesaprot, ka ar to viņi panāk latviešos pretēju efektu, bet viņi dienu padara sāpīgu šā vai tā.
Turamies domās un ceram uz to labāko rītdien. Vismaz Lestene viņus sagaidīs, kā pienākas