Lai Eiropas Savienībā veicinātu bioloģiski ražotās pārtikas apriti, lai veicinātu dabai draudzīgāku ražošanu un dzīvesveidu, 22. septembrī jau otro gadu visā Eiropas teritorijā atzīmē Bioloģiskās pārtikas dienu. Mūsu Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis paziņojis, ka viss septembris izsludināts par ar bioloģiskām metodēm ražotas pārtikas mēnesi. Sabiedrība tiek aicināta iegādāties un lietot pārtikā bioloģiski sertificētus produktus, kurus var atšķirt pēc Eiropas Savienības marķējuma – zaļās ekolapiņas un preču zīmes «Latvijas ekoprodukts». G. Norkārklis uzsver, ka katrs eiro, ko iztērējam par bioloģiski ražotu pārtiku, ir ieguldījums tīrā vidē, lauksaimniecības dzīvnieku labturībā un sabiedrības veselībā. Un jāatzīst, ka arī sabiedrībā kopumā ir aizvien lielāka izpratne gan par bioloģiskās pārtikas priekšrocībām, gan par videi draudzīgu saimniekošanu. Tomēr uzstādītais mērķis, ka līdz 2030. gadam 25% lauksaimniecībā izmantojamo zemju jābūt tikai ar bioloģiskām metodēm apsaimniekotam, šķiet visai nereāls. Vēl jo vairāk pašreizējās krīzes apstākļos. Es ļoti cienu un apbrīnoju visus lauksaimniekus, kuri uzsākuši šo visai grūto un sarežģīto saimniekošanu. Sarežģīta tā ir tāpēc, ka prasa ļoti dziļas bioloģijas, botānikas, entomoloģijas, mikrobioloģijas, ķīmijas un fizikas zināšanas. Arī konvenciālā lauksaimniecība prasa zināšanas, tomēr šeit vairāk iespējams izmantot jau gatavas tehnoloģijas…
Grūta bioloģiskā saimniekošana ir tāpēc, ka ar tik lielām pūlēm saražotos kvalitatīvos pārtikas produktus ir vēl grūtāk vai reizēm arī neiespējami pārdot par adekvātu cenu. Vēl pavisam nesenos piena iepirkuma pārskatos bioloģiski ražotā piena iepirkuma cena bija visai zema – ļoti līdzīga konvenciālām metodēm ražotā piena cenai. Sociālajos tīklos kāda saimniecība piedāvā bioloģiski audzētu vistu gaļu. Esmu šajā saimniecībā bijusi, zinu, cik ļoti rūpīgi un precīzi strādā saimnieki, kāds ir darbieguldījums. Arī graudi vistām tiek gādāti bioloģiskie, kas nebūt nav lēti. Un kad sociālo tīklu komentāros redzu visai lielu neizpratni un nievas, sak, es jau gan zinu, cik maksā vistas izaudzēšana, te valda naudas kāre u.t.t., mani tas tiešām pārsteidz. Saprotu arī, ka komentāru rakstītājam nav ne mazākās saprašanas par to, cik izmaksa šīs gaļas izaudzēšana atbilstoši sertifikācijas prasībām.
Pašlaik nav viegls laiks un lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju nākas ļoti skaitīt centus maciņos. Un tomēr… Tas nav karš…
To, vai 2030. gadā nosprausto mērķi bioloģiskā lauksaimniecībā sasniegsim, ļoti šaubos. Vēl jo vairāk tāpēc, ka graudi ir visai nozīmīga eksportprece mūsu tautsaimniecībā. Tomēr ir lietas, ko varam darīt gan vides, gan bioloģisko zemnieku, gan mājražotāju un nelielu lauku saimniecību, gan pašu labā – daudzus produktus – augļus, dārzeņus – jau tagad varam iepirkt (protams, atkarībā no finansiālajām un glabāšanas iespējām) ziemas krājumiem. Pat ja nav bioloģiskās saimniecības sertifikāta, nelielā piemājas saimniecībā pirktie kartupeļi ir gan garšīgi, gan arī ir labs atbalsts saimniekam. To pašu var teikt par dārzeņiem, augļiem, kas aizvien būs svaigi. Tad nevajadzēs lielveikalos pirkt sīpolus, kuri, noliktavās glabāti, izmantojot ķīmiju, visā ziemas garumā vairs nedzen lociņus. Apejot lielveikalu ķēdes šoreiz ieguvēji būs gan šo produktu audzētāji, gan patērētāji. Rudens ir ražas laiks, kad iespējams parūpēties par ziemas krājumiem. Izmantosim šo iespēju!
Neticu tiem biologiskajiem audzetajiem..vini tapat izmanto mineralmeslus..un ka at kaitekliem ar vermelem tos miglo.jasmejas.ja pat kimija reizem nepalidz..tada mulkosanaas..ja raza maza.un ja prasis lielu cenu.cilveki nepirks…..es zemenes un avenes audzeju.pavasari vienu reizi mesloju ar kompeksiem mineralmesluem..un migloju purms ziedesanas zemenu avenu snecernieka un laograuza apkarosanai kimiju..un viss…meza ogas ir biologisks produkts un loti veseligs..tur nav kimijas..sogad tas dargas jo maza raza bija bruklenem.par dzervebrm sudzeties nevar sodien salasiju 20 litrus..
“pavasari vienu reizi mesloju ar kompeksiem mineralmesluem..un migloju purms ziedesanas zemenu avenu snecernieka un laograuza apkarosanai kimiju..un viss…”
Lai laba veselība tiem, kas iedomājas esam no citas planētas, nekā nabaga nolemtais smecernieks 🙂
Bez agrokimijas neko vairs nevar izaudzet pat kreses puku kastee nedelas laikaa apeda tarpi..pat aktara nelidzeja..tapat ar kaposttu balteniem ar augu uzlejumiem tos neiznicinat jamiglo vai fastaks vai mavriks. Savadak visa galvina tarpu sagrauzta.ari kolorado vaboles kartupelos miglo ar aktaru..aktara ir iznemta no aprites.tirgu neviens ..noperrk avenes ar galu..tarpiem fui..man avenes ir tiras..zemenes butu jamglo pret slimibam..es sos opeoaratus neiznantoju..nekaitigakais ir bordo skudums.jo ogas viena vieta audzeju tris gadus..piemeram puree daudzkart miglo gan ogas gan augldarzus…es minimali jo pasi ari lietojam…biologiskam saimniecibam klat neizstaves un domaju ka vini lieto gan mineralus gan agrokimiju..jo bez tiem tikai ciks iznak.
Es neticu, es lietoju, es migloju, tātad bioloģiskie noteikti dara tāpat … Cilvēku pašpārliecinātībai un stulbumam nav robežu, bet daži pamanās pat tai tikt pāri! Vispār zināt, kas ir bioloģiskā saimniekošana? Kaut vai būtību? Nu, pāris teikumos? Ja izlasītu rakstā cienījamā Norveļa kunga teikto, tad varbūt apjēgtu, kā bioloģiskās saimniecības tiek līdz ražai, nevis te kladzinātu savu pseidopieredzi. Gribas ķēzīties ar indēm, visdrīzāk nejēdzot – ko, kad, un cik daudz (!) drīkst laistīt, tad darāt tā! Bet paturat pie sevis savus “es neticu”, “es domāju”, “man liekas” utt!
Man tavs nabaga smecernieks vienu gadu kad vinu nepacienaju ar indi.nokoda visus zemenu ziedus..lielaka dala bija melni un es paliku bez zemenu razas …
Tās varēja būt pavasara salnas. Stādi renontablās zemeņu šķirnes. Ogu garša būs necila, tomēr kaut kādas ogas būs. Vienīgi augustā šīs zemenes ir jalaista, lai septembra vidū būtu ogas. Vari pat mulčēt ar skaidām. Trīs gadus dobe ražos ogas. Bet tad jāveido ir jaunu dobi.
Labāk nemiglo. Jebkurš kontakts ar lauksaimniecības indēm nav cilvēkam draudzīgs. Daudzas organiskās vielas škidrā stāvoklī ir gaistošas. Piemēram, ūdens vāras pie 100°C. Bet iztvaikošana lēnām notiek arī pie 20°C temperatūras, vai ne? Ar šķidrām indēm lielā daļā gadījumu ir līdzīgi. Pat ja viršanas temperatūra būs ap 200°C, vienalga pie 20°C tik un tā kaut kas tvaikos. Un tad sanāks saelpoties ar indi. Savā īpašumā miglot nevajag, tās dažas ogas nav tā vērtas, lai sapistu veselību. ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
Dimaju ka latvija ogu un darzenu audzetaji agrokimiju izmanto minimali..bet luk no eiropas savienibas nak tira kimija ..kadi tie plastmasas tomati zali maksligi nogatavinati un nebaudami tapat banani
Aboli nedelam nepust ka saindeti pat vinogas kastes fasejot apmiglo..zalu garsa..nu tur no sadiem nebaudamiem darzeniem un augliem ir tikai indes garsa..
Eiropas Savienībā ir ļoti strikta ķīmisko vielu pārvaldība. Gandrīz tik pat strikta, cik Amerikā. Viss ir atkarīgs no konkrētām vielām, kuras lieto. No šo vielu īpašībām (SDS un MSDS). Minerālmēsli gandrīz nav kaitīgi, ja vien to putekļi nav pašam jāelpo, kamēr tie nesaskaras ar bišu dravu vai nenonāk pazemes ūdeņos. Bet indes gan ir bīstamas. Mazdārziņos tās nedrīkst lietot. Tās var novest cilvēku pie invaliditātes. ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
Cavinas..reina iet cucet jo rit atkal dosies dzervenes..zel gan ka pazudis komentetajs purvaputns ..vins bija liels dabas draugs.vinam ari patik mezs un lasit dzervenes ar vinu es vareju paplapat no sirds…politika mani vairs neinteresee.unun ari komentetaji kuri katra raksttaa murgo par vatnikiem nato un karu.esmu nogurusi. un sadus rakstus vairs nelasu.
mēs vēlamies jūs iepazīstināt ar īstām un autentiskām KRIPTO VALŪTAS Nākotnes tirdzniecības PAKETĒM ar mazāku risku zaudēt, jūs varat nopelnīt 700% peļņu no saviem ieguldītajiem līdzekļiem nedēļā un peļņa ir 100% garantēta, piemēram, jūs ieguldāt 500 EUR mēs esam spējīgi nopelniet sev 3500 EUR 7 dienu laikā
Ieinteresētajiem skatītājiem jāsazinās ar mums, izmantojot whats-app: +27633586789 vai e-pastu: wilsontradeszone@gmail.com lai sāktu
Some really prime content on this internet site, bookmarked.