Iespējams, ka šī ir pēdējā dzīves skola – tā, ko nākas iziet ikvienam, sasniedzot seniora vecumu. Man pat prātā nenāca, cik daudz kas būs jāmaina savos uzskatos un attieksmē, cik daudz ko nāksies apgūt pilnīgi no jauna!
Vispirms jau – SAPRATNE par apkārt notiekošo. Jā, mūsu, senioru (vai pensionāru – sauciet, kā gribat) Latvijā ir nomācoši daudz! Karu sen nav bijis. Salā, badā, ugunsnelaimēs (tfu, tfu, tfu – pār kreiso plecu!) vecie cilvēki bojā iet parasti pa vienam, pa diviem (viņi nav jaunieši, kas reibumā joņo pārpildītās vieglajās automašīnās)…Un vai tad kāds brīnums, ka daļu pensionāru kā apgrūtinājumu, kā nenoveļamu slogu no sabiedrības pleciem, uztver valdība un pašvaldības?!
Kā otro gribētos minēt IEJŪTĪBU. Gadās, ka, formalitātes kārtojot, iestādes darbiniece apmeklētājam nosauc virkni nepieciešamo dokumentu, bet, kad tie savākti, izrādās – piemirsusi nosaukt vēl kādu svarīgu izziņu. Mums jāsaprot, ka nebūtu glīti tādā brīdī izvirzīt pretenzijas, celt traci – piemirsās, un viss. Jaunajiem ir savas, svarīgākas problēmas (kantoru meitenes taču vēl nekad nav bijušas vecas, tātad – sklerotiskas vai vienkārši dumjas)! Bet senioriem – laika gana…
Visilgāk un grūtāk (pēc sevis zinu…) nākas apgūt TOLERANCI. Varbūt tāpēc, ka daudziem tas joprojām ir tikai svešvārds. Patiesībā jau tā sevī ietver ne vien iecietību, bet arī sapratni un iejūtību, bez kā nav iedomājama ne pilnvērtīga individualitāte, ne nobriedusi sabiedrība… Un atkal – mums jāmācās, jāmācās, jāmācās! Tad, kad kāds ar plecu pastumj malā. Kad lielveikala atvērtajās durvīs kāds ar dunku mugurā pamudina kustēties veicīgāk. Kad steidzīgs klausītājs sarunu pārtrauc pusteikumā. Kad vecāka gadagājuma jautātājam atbild ar nožēlas pilnu vai augstprātīgu nopūtu: sak’, tev jau to nesaprast…
Taču – nekļūsim nu uzreiz bēdīgi! Vēl pāris mēneši, un mēs atkal būsim vajadzīgi! Visi – gan dziedātāji un dancotāji, gan mājās tupētāji, gan turīgie, gan bezpajumtnieki. Tie, ko laipni uzņem visur, un tie, no kuriem atgaiņājas kā no uzmācīgām mušām… Jo atkal būs svarīgas iedzīvotāju domas un – galvenais! – balsis pašvaldību vēlēšanās…
Vienmēr dari kaut mazltet vairāk nekā spēj !
Runā,ka Kreceres kundze vairs šajā gadā nepredendēšot uz Tukuma pensionāru priekšnieces amatu.Skatīsim vai tad arī Šulca kunga kabatas partijā viņa vairs būs vajadzīga.
Autorei pluspunkts! Ļoti precīzi un smalki1
Ļoti labi un patiesi vārdi. Kā saka,jaunieši,kuri šad tad mēdz ar savu uzvedību un rīcību aizskart pensionārus,jāatceras,ka arī viņi nebūs mūžīgi jauni…