Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nākusi klajā ar kārtējo ziņojumu par Latviju, kurā ir arī vairāki ieteikumi par to, kā uzlabot ekonomisko un tātad – arī iedzīvotāju dzīves līmeni. To skaitā ir minēti gan neproporcionāli dārgie medicīnas pakalpojumi (salīdzinot ar citām Eiropas valstīm), atkritumu apsaimniekošana „pa lēto” un vēl arvien krasa nevienlīdzība sabiedrībā. Pēdējo risināt aicināts ar pasākumu kopumu, kas, starp citu, ieteic arī lielāku pašvaldību veidošanu.
Par teritoriāli administratīvo reformu, ko valdība izvirzījusi kā vienu no savām prioritātēm, visticamāk, droši var teikt – spalvas vēl putēs. Un, kā šobrīd rādās, galvenokārt tas notiks tieši pašvaldību vadības, ne tik daudz visas sabiedrības līmenī. Jā, kāds varbūt arī iesaistīties protestos, bet tas drīzāk atkal atkarīgs no katras vietvaras pārliecināšanas un, dažos gadījumos, pat musināšanas spējām un tehnikām. Tādas vismaz radušās svaigākās pārdomas pēc pēdējās – vakardienas – domes sēdes Kandavā (bet pieņemu, kas līdzīgs scenārijs izpildās arī daudzviet citur Latvijas pašvaldībās).
Īss sižetiņa atstāsts. Sēdes informatīvajā daļā augšām celts tika jautājums, ko tad darīs Kandavā, gaidot reformu? Kādā brīdī gribējuši uzsākt iedzīvotāju aptauju, tomēr Pašvaldību Savienībā, kā apstiprināja novada domes priekšsēdētāja Inga Priede, ieteikts ar to pagaidīt. Galu galā vēl nezinot, kā Iecavai un citām vietvarām, kas pasteigušās strīdos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, iziešot. Turpat gan dzima jauns plāns, ka varot taču noteikumus apiet un aptaujāšanu nodot kādām nevalstiskām organizācijām! Tas, protams, ir iespējams, bet, jājautā, cik objektīvi tāda aptauja varētu būt, ja rosinātājs ir novada dome, kas taču būs “vislielākais cietējs” reformu rezultātā? Tikpat diskutējami arī tas, vai godprātīgi augsni “pareizai attieksmei“ un pirms vēl kas plašāk zināms par iecerētajām reformām pašvaldībām gatavot ar “domes avīzīšu“ starpniecību, kas, starp citu, daudzviet vēl arvien tiek apzināti pozicionētas teju kā pilnvērtīgs masu medijs (Tāds tas, protams, nav, kaut vai viedokļu vienpusības dēļ, bet šķiet, ka dažās pašvaldībās ir itin ērti par to regulāri aizmirst!)?
Ar to gribēju teikt, ka, ļoti iespējams, (un no sirds ticu), ka Kandavas novadā tāpat kā ikvienā citā novadā ir gana daudz iedzīvotāju, kas bez visas musināšanas un pārliecināšanas ir pilnīgi un galīgi pret jebkādu pievienošanos citai pašvaldībai. Redzot iepriekšējo rezultātu, nez, vai daudzi spēj noticēt kārtējiem “reformatoriem“. Tomēr, pat ja tā, – aicinātu vismaz prātā pieļaut iespēju, ka reforma nepieciešama ne tik daudz kādu novadu pazemošanai un nīcināšanai, kā tas tiek regulāri pasniegts, cik ekonomisku apsvērumu dēļ. Un tik viegli neļauties viedokļiem “no augšām“ – īpaši no pašvaldību puses, kur cīņa par nosacīto neatkarību un varu, ir pašsaprotama, bet bieži vien ne jau visas sabiedrības vārdā, ne ar skaitļiem pamatojama.