Atceros tos nu jau pietiekami senos laikus, kad ik rītus noteiktā laikā Latvijas radio diktors bezgala možā balsī paziņoja: sākam rīta vingrošanu! Gribētos, lai manu virsrakstā likto „uzsaukumu” katrs lasītājs uztvertu tikpat moži…
Vēlēšanu karuselis beidzies. Tukumnieku baidīšana ar Brīvības laukuma totālu nobruģēšanu un Kurzemes ielas tuksneša baltās saules draudi it kā pieklusuši. Gan jau, ka arī apkārtējo novadu ciemos, pilīs un būdiņās uzputotās sociālās kaislības vismaz nedaudz pierimušas. Tātad – šis patiešām ir lielisks laiks, lai sāktu harmonizēšanos! Visās vietās un lietās.
Vispirms jau – lai, sanākot kopā, jaunievēlētie pašvaldību deputāti spēj rast kopīgu valodu. Lai par aktīviem darītājiem kļūst visi līdzšinējie kritizētāji, bezmaksas putras kalnu un citu labumu daudzsolītāji, visi minhauzeni un svarīgajos krēslos sēdēt gribētāji. Lai, kopīgi harmonizējoties, izdodas gan tālejošie, gan ikdienas plāni un nodomi, uzlabojot dabas un sociālo vidi, tātad – līdzcilvēku dzīvi (Ikviens no mums, vēlētājiem, gribētu būt priecīgs un lepns arī ar sevi – par to, ka 3. jūnijā izdarījis pareizo izvēli)!
Harmonizēšanās varētu nozīmēt arī ikviena iedzīvotāja ieinteresētību un aktīvu līdzdalību tajā, kas notiek ar un ap mums. Pirms skaļi brēkt vai klusi vaimanāt par it kā neizdevušos dzīvi, der padomāt, vai pietiek ar nesatricināmo pārliecību, ka esam pelnījuši ko labāku… Pat vainīgos visās ķibelēs protam atrast! Sak, padomju laiki cilvēkus iemācīja zagt, Eiropa – dzīvot no pabalstiem (Latvijā patlaban aug jau trešā paaudze, kas pat nedomā meklēt darbu…)! Varbūt beidzot godīgi un paškritiski atzīsim, ka tieši darba daļu dažkārt bijām piemirsuši? Šajā sakarā man ik pa laikam iekrīt acīs darba meklētāju sludinājumi laikrakstā: vīrieši ir gatavi skaldīt un sakraut malku, uzrakt zemi ģimenes dārziņos, nopļaut zāli un… viss! Vai tad ar to var uzturēt ģimeni?! Nu, jā… Lai varētu gribēt ko vairāk, tad… skolās vajadzēja iet, vismaz kādu profesiju apgūt. Ko šajā sakarā vēl varam labot? Bērniem un jauniešiem (Cik gan ilgi vecāki viņus apģērbs, baros, dos naudu cigaretēm un aliņiem?!) mācīt darba tikumu, ieaudzināt atbildību pašiem par savu dzīvi. Tad arī varēsim cerēt, ka pamazām veidosies harmoniska sabiedrība. Ka tie, kas spļauj uz ielas, nenicinās tos, kas ielas slauka…
Har-mo-ni-zē-si-mies! Daba, jāteic, mums patlaban palīdz, kā vien var. Aukstuma dēļ pat nemanījām, kā nozied ievas? Toties ceriņi – tā paša negribētā aukstuma dēļ – šopavasar zied ilgi jo ilgi un smaržo tik dullinoši… Ak, labāk sacīsim: iedvesmojoši!
Un vēl – tuvojas gada visiedvesmojošākais, visharmoniskākais laiks – vasaras saulgrieži! Laiks, kad Daba atveras mums – ja mēs atveramies Dabai, Visumam. Taču – vasara var būt nezin cik silta, saulaina un krāšņa, uz bagātu rudeni varam cerēt vien tad, ja esam labu sēklu zemē sējuši. Tas ir Lielais un Mūžīgais likums, kas tieši tāpat darbojas arī sabiedrībā.