Sākam gatavoties prezidentu mijai

Jau pavasarī notiks kārtējās prezidenta vēlēšanas, tāpēc fona ņirbēšana, kas noris šī notikuma gaidās, kļūst arvien pamanāmāka arī publiskajā telpā. Oficiāli uzrunāti, partiju pārstāvji lielākoties laužas un apgalvo – vēl pāragri runāt par konkrētām kandidatūrām. Tomēr neba nu nejauši un bez iepriekšēja akcepta politikas kuluāros uzpeld viens vai otrs variants! Tā teikt, pirms izvēlēties pašu ambīcijām visērtāko prezidentu, kaut kā nebūt jāiztausta vai, vēl labāk, jāietekmē arī plašāku tautas masu viedoklis.

Šobrīd visskaļāk izskanējis Eiropas tiesas tiesneša un Satversmes preambulas projekta virzītāja Egila Levita vārds, kurš, ja tikšot uzrunāts, tiešām neizslēdzot iespēju kandidēt uz prezidenta amatu. Un ja šai kandidatūrai tiek pretnostatīta ne īpaši ieredzētā Solvita Āboltiņa (šis variants gan vairāk šķiet «Vienotības» nelabvēļu veiksmīgi izspēlēts joks, nevis ticams gājiens), E. Levitam tā jau ir vismaz puse no uzvaras iespējamajā nākotnes cīņā.

Savukārt šī brīža “valsts seja” – Andris Bērziņš, kurš vēsturē, visticamāk, ieies, kā prezidents, bez kura “varēja iztikt”, pats apgalvo, ka vēl neesot izlēmis, vai maz vēlas šo amatu uzņemties arī turpmākos četrus gadus. Šī nespēja vai nevēlēšanās izlemt gan ir mūsu prezidenta raksturīgākā iezīme – kaut vai jautājumā par došanos uz Maskavu 9. maijā…. Bet, iespējams, neizlēmība norāda arī uz pamatotām šaubām par Saeimas atbalstu viņa kandidatūrai. Piemēram, kaut publiski solījušies atbalstīt līdzšinējo prezidentu, «Zaļo un Zemnieku savienība» tai pat laikā iestājās pret ideju vēlēt prezidentu atklāti, kas liek aizdomāties, vai vārdi maz saskanēs ar darbiem!? Tāpat «ZZS» ir to partiju vidū, kas koķetē jautājumā par tautas vēlētu prezidentu, kas A. Bērziņa iespējas tapt ievēlētam, atļaušos apgalvot, samazinātu līdz apaļai nullei. Proti, ja tic aptaujām, tauta vislabprātāk prezidenta amatā redzētu Aivaru Lembergu vai Nilu Ušakovu! Tas savukārt, vismaz mani, vēl vairāk pārliecina par to, ka iecerētie Satversmes grozījumi ir valstij naidīgu spēku pasūtījums, nevis, piemēram, Ingunas Sudrabas, šobrīd aktīvākās šīs idejas bīdītājas, sirdsšķīstā vēlme atdot “varu tautai”. Un tādā gadījumā Latvijai labāka nekam nederīga “valsts seja”, nekā prezidents, kurš pret Latviju pagriež kādu citu savu ķermeņa daļu…

Komentāri

  1. Ja ļautu prezidentu vēlēt tautai, tad nebrīnītos, ja iebalsotu pat Raimondu Paulu. Ļoti ticu Darvinam un tam, ka zoodārza laikmets ir izbeidzies.

  2. Nebūsim naivi-nekāds tautas vēlēts prezidents nebūs.Kas būs? 90% ka par prezidentu kļūs Edgars Rinkēvičs…Ne jau par velti bija dažādas atklāsmes..Un kur nu vēl Eiropas vērtības saproties…
    Visas pazīmes norāda, ka Rinkēvičs ir visticamākais kandidāts.
    Ļoti gribētos kļūdīties, bet fakti..

  3. Mūsu tauta ir neprognozējama. Ievēlētu kādu no SC, tad Ukrainas scenārijs būtu pie mums.

  4. Gadu mijai par godu ir salūts.
    Vai par godu prezidentu mijai arī būs salūts?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *