Sakarīgi domājoši cilvēki vairs neieslēdz Latvijas TV kanālus ziņu laikā. Uz ielas uzrunāts paziņa jau pa gabalu sauc: "Tikai nerunāsim par politiku!" Jo priekšvēlēšanu murgainais laiks nemanot pārtapis pēcvēlēšanu "absurda teātrī". Novesta līdz "iekšējam protestam", arī es mēģināju ielūkoties "pasaulē bez politikas". Ja tāda ir iespējama, protams. Kaut uz brīdi…
Izrādās, ka dzīve turpinās! Interneta portāli piedāvā gan "25 veidus, kā nēsāt šalli", gan "10 ieteikumus, kā iepazīties ar vīrieti", "kā attaisnot savus sānsoļus" u.tt. Sastopamas arī īsti rudenīgas tēmas, ar stāstiem par spokiem sākot un dāliju gumu rakšanu un saglabāšanu – nobeidzot… Tā sacīt, katrai gaumei, katram pēc vajadzības! Tam visam pa vidu – kāds patiess prieks un gandarījums! – neliels informatīvais ieskats tradicionālajā Latvijas dizaineru darbu rudens izstādē Ķīpsalā. Pat tikai datora ekrānā veroties, tikai attēlus aplūkojot, pārņem prieks un lepnums par savējiem. Par patiesi talantīgajiem tautiešiem, kas nevis "tukšus salmus kuļ", bet strādā – gan ģimenēm maizi pelnot, gan savu dvēseli bagātinot, gan mūsu kopīgo dzīves telpu skaistāku padarot! Tā vien gribas saorganizēt savējos un aizbraukt tepat līdz Pierīgai, lai savām acīm skatītu gan "krīzes kafijas galdiņu" (Ak, cik asprātīgi un labdabīgi autors mācējis pasmaidīt par šo nodrāzto vārdu!), gan fascinējošo stikla mīklas rulli, gan ēdamo «Saldo dzintaru», kas patiesībā ir saldums un suvenīrs vienlaikus. Katrs gabaliņš – ar rokām veidots no Latvijas dabiskajiem produktiem (smiltsērkšķi, cidonijas, dzērvenes, rudzu iesals), manuprāt, ir gandrīz vai simbols tam, ka mēs joprojām esam un pastāvam kā talantīga, gudra un patiesi darbīga tauta. Par spīti skaļajiem "tukšo salmu kūlējiem" un uzspēlētas pašapziņas pietūcītajiem "pelavmaisiem"…
Rudens ir dāsns, ja, sava iekšējā protesta vadīti, palūkojamies uz to no pareizā skatupunkta!
Vai pati vien neiebalsojāt Saeimā tos pelavmaisus un salmu kūlējus. Nav ko vaimanāt.
Bet izstāde bij laba, piekrītu.