Reforma – pret iedzīvotāju interesēm

Kursors slīd pa Latvijas karti Vidzemes augstienē, pār vietām, kur kādreiz dzīvojuši darbīgi ļaudis… No apdzīvotām lauku sētām «Bajāri», «Spilvas», «Pūtēji», «Ģīci», «Obežas», «Veiti», «Liepkalni» un vēl citām palikušas tikai drupas…

Kursors slīd pa Latvijas karti Vidzemes augstienē, pār vietām, kur kādreiz dzīvojuši darbīgi ļaudis… No apdzīvotām lauku sētām «Bajāri», «Spilvas», «Pūtēji», «Ģīci», «Obežas», «Veiti», «Liepkalni» un vēl citām palikušas tikai drupas…

Pa lauku ceļu vari nobraukt desmitiem kilometru un nesastapsi nevienu cilvēku. Sešdesmito gadu beigās šīs vietas bija apdzīvotas, te bija arī jaunā paaudze, kura devās uz vietējo pagasta skoliņu, brauca uz Dziesmu svētkiem Rīgā. Kā nekā šī mazā pagastiņa gandrīz pašā centrā bija izcilā kordirģenta Daumanta Gaiļa dzimtā sēta. Šīs vietas palika tukšas pēc divu kolhozu un arī divu pagastu apvienošanās. Ja nav sava transporta, dzīvot 20, 30 km no centra kļuva neiespējami. Tāda ir pieredze.
Nu deputāti nobalsojuši par teritoriālo reformu. Tātad pašvaldība no lauku cilvēkiem kārtējo reizi attālināsies, attālākie pašvaldību nostūri kļūs par vēl lielākām nomalēm. Pirms deputāti pieņēma lēmumu, vairākas dienas pie Saeimas nama notika piketi. Taču no visas Latvijas atbraukušajos iedzīvotājos deputāti neieklausījās. Turklāt tas noticis laikā, kad visi aicināti taupīt, kad runā par štatu samazināšanu tik svarīgās jomās kā policijā un ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Deputāti nobalsojuši par reformu, skaidri apzinoties, ka reformas ieviešanai un pakalpojumu nodrošināšanai būs nepieciešams vairāk līdzekļu. Nav zināms arī gaidāmais Satversmes tiesas spriedums. Steiga acīmredzot saistīta ar politikām interesēm un gaidāmajām vēlēšanām, kas tiek stādītas augstāk par tautas izdzīvošanu. Vairāk nekā 10 gadu garajā reformas gaitā, iepazīstoties ar tuvāku un tālāku kaimiņvalstu pieredzi, ir zināms, ka Eiropas Savienībā gluži labi attīstās arī mazās pašvaldības.
Jā, varam vien tagad nožēlot, ka šīs lietas nav risinātas rajona mērogā un savlaicīgi, ka liels uzsvars bija likts tieši uz Lapmežciema novada izveidi, atstājot novārtā visu kopējās lietas… Turklāt daudzas lietas Lapmežciemā, ko turklāt vada rajona padomes priekšsēdētājs, risinājušās tik slikti, ka reformas pretinieku argumentus faktiski degradē…

Komentāri

  1. Vieni meklē problēmas, bet citi tās risina.
    Kas pret, tie pēc tam varēs stūrī nervozi pīpēt un skaidrot, ka viņi jau arī tā domā, tik bija nepareizi saprasti…:D

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *