Ir visādi laiki: vispirms jau – katram gadalaikam atbilstošie, pēc tam – mūsu vēlmēm un cerībām nejauši pieskaņotie… Šis – pirms Ziemsvētku periods ir… recepšu laiks! Atver kuru preses izdevumu gribi, pārslēdz TV kanālus kaut visu dienu – visur receptes, receptes, receptes: piparkūkām, svētku noskaņai, eglītes noformēšanai, skaistiem matiem, slaidai figūrai, ilgnoturīgam sejas liftingam, sveču maģijai, pārsteidzošām dāvanām, siltajām ziemas zupām, un vēl, un vēl… Noderīgi, mīļi un jautri!
Iespējams, ka arī mana recepte, ko uzdrošinos piedāvāt, kādam var noderēt. Tātad – sākam! Vispirms sagatavojam kafiju – mazo, nikno, kā es to saucu. Samaļam kafiju, uz vienu mazo tasīti ņemot tējkaroti ar kaudzi svaigi sagatavotā maluma (kafijas pupiņas, plus drusciņa maltu krustnagliņu, kanēļa un melno piparu), visu aplejam ar verdošu ūdeni. Kamēr dzēriens ievelkas, «Youtube.com» sameklējam patīkamu mūziku. Kafijas tasīti rokas stiepiena attālumā uzmanīgi noliekam līdzās datoram, un tad… sākas īstais sākums! Klab tastatūras taustiņi, skan mūzika, roka ik pa brītiņam satausta tasītes osiņu…
Pēc brīža tase apbrīnojamā kārtā kļuvusi pavisam viegla. Tātad – tukša. Izbrīns par to pasprūk gluži neadekvāts: kurš izdzēra manu kafiju (dzīvoklī, kur pat kaķa jau pāris gadus vairs nav…)?! Ja nu kāds nav sapratis, kas top pēc šādas receptes, varu paskaidrot: redakcijas slejas! Šī, un vēl daudzas pirms tam. Mūzikas nopietnības, drastiskuma, tautasdziesmu autentiskuma un citu raksturlielumu iespaidotas. Miera un klusuma, dziļu vai virspusēju sarunu ar līdzcilvēkiem inspirētas. Cerībā uzrunāt jau esošos un rast jaunus domubiedrus.
Jā, tā tās top. Paņemot manu – un arī kolēģu! – laiku. Vietā sniedzot gandarījumu par pasacītu sirsnīgu paldies vai cenšoties uzrādīt daža negatīvisma īstās saknes… Protams, arī ikviens rakstītājs (un arī lasītājs) var šai slejai veltīto laiku izmantot citādi (Aust šodien laikam vairs neaiziešu, lai gan Ziemsvētki jau klauvē pie durvīm, un realizējumu gaida daža laba iecerēta dāvaniņa…), kaut vai ignorējot visu šeit minēto. Un tomēr – padomāsim: mēs katrs savas dienas izdzīvojam tādās noskaņās, kādas paši sev radām! Un ne jau vienmēr noteicošais būs kafijas aromāts, laba mūzika, tuvi draugi un domubiedri līdzās. Reizēm pietiek ar neļaušanos iesaistīties tajā, ko nevēlamies. Rūpīgāk ielūkojoties sevī, katrs spējam atrast to recepti, kas dara laimīgākus mūs pašus un cilvēkus ap mums.