Raža nelutina, jāizvērtē dabai draudzīgāka saimniekošana

Kaut arī esam jau rudeni izjutuši vēsā laika un lietavu dēļ, kā arī lielākā daļa gājputnu jau ir devusies ceļā uz siltajām zemēm, tomēr rīt 22.21 sākas astronomiskais rudens. Un cik nu ilgi vairs līdz Miķeļdienai, ko senlatvieši atzīmēja kā rudens saulgriežus, kad visai ražai jābūt klētīs, šķūņos un pagrabos. Vēl aizvien cenšamies padomu rast senā pieredzē, tautas ticējumos, tomēr jāsecina, ka laiki mainās. Šodien vēl pēc Miķeļiem uz lauka labi briest sakņaugi, kāposti. Sevišķi tas šogad svarīgi pēc pārlieku karstās un sausās vasaras, kad auglīgs lietutiņš nolija vien dažās retās Latvijas vietās. Atliek cerēt uz klimata pārmaiņām, ka ziema un sals nepārsteigs un ļaus ražu novākt.

Tomēr laika apstākļu untumi (varbūt arī likumsakarības) šogad lauksaimniekus nav lutinājuši. Graudaugu ražība samazinājusies: tiek lēsts, ka rapša un ziemas kviešu ražība par 20%, rudzu – par 10%, vasarāju – no 25 līdz 35%. Arī graudu kvalitāte nav iepriecinoša – graudi sīkāki, priekšlaicīgi nokaltuši. Arī dārzeņu audzētāji ar lielām ražām nelepojas, savukārt kartupeļu audzētāji saka, ka raža esot divas reizes zemāka nekā parasti. Ja plānotā raža bijusi 40 tonnas no hektāra, tad šogad varot novākt nepilnas 20.  Vēl smagāka situācija esot bioloģiskajos kartupelājos. Pirms apmēram trim mēnešiem lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe prognozēja pārtikas cenu celšanos dažādu ekonomisku un sociālu faktoru dēļ, tad nu tiem jāpiepluso arī neraža. Nevaram sagaidīt, ka trūkstošo, piemēram, kartupeļu tirgū, aizpildīs imports no Polijas. Arī tur ražība šogad neesot tā labākā. Likumsakarīgi, ka, ja produktu tirgū ir neliels piedāvājums, cenas ceļas. Tas nedaudz ļaus atgūties, kompensēt zudušo ražu lauksaimniekiem. Medijos izskanējusi ziņa, ka dažviet kartupeļu cenas salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaugušas pat par 60%…

Apkopojot visu iepriekšminēto, jāsecina, ka klimata pārmaiņas attiecas pilnīgi uz katru no mums. Daudz tiek lauzti šķēpi, kā tās novērst vai vismaz mazināt. Zaļajā politikā izskanējusi virkne visai radikālu priekšlikumu un ambiciozu uzstādījumu. Tomēr aizvien vairāk izskatās, ka vismaz daži no šiem uzstādījumiem ir visai krasi, vairāk politiski, neņemot vērā, neredzot visu spēles laukumu. Vai, piemēram, nelietojot augu aizsardzības līdzekļus, spēsim izaudzēt pietiekami daudz kartupeļu pagājušās ziemas un vasaras laika apstākļos, kas bija izcili labvēlīgi kolorādo vabolēm? Dabisko līdzsvaru, kad kaitēkļus iznīcinās daba, proti, cita dzīvā radība, nesasniegsim ne vienā un pat ne 10 gados! Uz to varam vienīgi pakāpeniski tiekties.  Pārāk nopietni neizklausās arī ES vides un okeānu komisāra, lietuvieša Virgīnija Sinkēviča skaidrojums «Latvijas Avīzes» uzdotajiem jautājumiem, prognozējot, ka nākotnē kūdras ieguve purvos būs liegta. Nav grūti iedomāties, ko tas nozīmē dārzkopības nozarei, meža stādu audzēšanai, kaut gan šajā nozarēs kūdra taču atgriežas dabā atpakaļ. Izrādās, ka lielāks apdraudējums ir kūdras izmantošana dedzināšanai, bet, tā sakot, pie viena liegums attiecas uz visiem… Tas, ka mūsu attieksme gan paradumos, gan sadzīvē, gan lauksaimniecībā, gan rūpniecībā ir diezgan radikāli jāmaina, protams, ir nenoliedzami. Ir tikai jautājums, kā tas notiks? Runājot par lauksaimniecību, ticams, ka būs jāmeklē jaunas, dabai draudzīgas tehnoloģijas. Savulaik agronomiem mācīja, cik nozīmīgi ir ievērot augu seku, nodrošināt organisko mēslojumu gan ar kūtsmēsliem, gan zaļmēslojumu, ka augsnes struktūras un mikroorganismu darbības uzlabošanai ir liela loma ražības celšanā. Tomēr politiķiem savulaik, 2007. gadā, šis nebija noteicošais arguments, kad Zaļo un Zemnieku savienība kopā ar Tautas partijas politiķiem pieņēma lēmumu slēgt abas Latvijas cukurfabrikas un cukurbietes vairs neaudzēt… Neskatoties uz to, ka zemniekiem jau bija iegādāta nepieciešamā tehnika un tehnoloģijas. Tādējādi Zemgales reģionā no augu sekas aprites izgāja nozīmīga lauksaimniecības kultūra un attiecībā uz augu aizsardzību un augsnes uzlabošanu, ilgtspējīgu tās izmantošanu radīja vēl lielāku disbalansu. Pašlaik lielākoties saimniecībās augu sekās tiek mainīts rapsis ar graudaugiem, labāka gadījumā vēl iekļaujot pākšaugus, vien dažviet audzē arī zaļmēslojumu…

Mūsu senčiem pēc ražas novākšanas bija tāds kā atelpas un pārdomu laiks. Diez vai lauksaimniekiem tāds sagaidāms. Kaut arī uz lauka darbi būs pieklusuši, nāksies strādāt pie nākotnes scenārijiem, kā saimniekot dabai draudzīgāk, arī mācīties, jo tas prasa papildu zināšanas, un, protams, izvērtēt aizvadītos gadus, jo nākamajā gadā būs jāvēl 14. Latvijas Republikas Saeima, no kuras politiķu gudriem vai mazāk gudriem lēmumiem būs atkarīga mūsu visu nākotne.