Pirmdienas rīts liek domāt, ka šī nedēļa būs īsti raiba. Noteikti – raibāka par visraibāko Lieldienu olu! Žēl vienīgi, ka šoreiz dzīve iekrāsojusies tumšākos toņos, sagādājot galvenokārt negatīvas emocijas.
Uzrakstījās "dzīve", bet tad nāca apjausma: kāda "dzīve"?! Patiesībā jau – cilvēki! Mēs paši! Cits citam un… arī paši sev.
Cilvēku roku darbs ir abi terora akti Maskavas metro stacijās, kas jau prasījuši ap pussimts upuru un gandrīz tikpat cietušo. Tepat, Latvijā, dažu cilvēku (plašsaziņas līdzekļi konsekventi lieto terminu "noziedznieku") rokās patlaban ir ap 2000 autovadītāju apliecību, kas tagad tiek izmantotas spēkratu zādzībās un citu veidu krāpniecībā. Turpinās aizvien jaunas publikācijas no Valsts Ieņēmumu dienesta datiem, un arī šajā gadījumā abās pusēs – gan "aizslepenotājos", gan "atmaskotājos" – cilvēki vien ir! Pēc TV programmās parādītā sižeta par mokpilno savvaļas zirgu eksistenci plūdu skartajā Jelgavas apkārtnē interneta vide, kas ir viena no visdemokrātiskākajām sava viedokļa izpausmes iespējām, ir tik pilna ar negatīviem komentāriem, cinismu, lamāšanos un savstarpējiem apvainojumiem, ka vien ar krietnu "sijāšanu" iespējams atrast racionālus, vērā ņemamus priekšlikumus, kādā veidā cilvēks (“Dabas kronis"!) varētu palīdzēt nelaimē nokļuvušajiem lopiņiem…
Uz šī "sociālā fona" pavisam nedaudz ir to nelaimju, šķēršļu un ķibeļu, ko mums sagādā Daba ar savām norisēm. Ar pavasara paliem, kas taču patiesībā notiek ik pavasari! Un atkal – "slikto" cilvēku dēļ "labie" nevēlas pamest savas mājas un, baidoties zaudēt mantu, riskē ar savām dzīvībām… Parastie, taču šopavasar tik dāsnie pali nepieredzētos pārvēršas tur, kur lielāks par ūdeņiem izrādījies cilvēku slinkums un nevīžība: netīrītas upju gultnes, aizauguši grāvji, nekoptas notekas…
Taču… pavasaris turpinās! Dienas kļūst garākas, siltākas. Gan jau arī raibajā pasaulē priecīgo, košo krāsu kļūs aizvien vairāk. Un te nu mēs ikviens varam būt gan vienkāršs "krāsotājs", gan dzīves mākslinieks!
