Ir iznācis tā, ka medicīnas darbinieku protesta akcijas par algu palielināšanai nepiešķirtajiem līdzekļiem sakrīt ar mediju pētījumu un sacelto troksni par to, ka Latvijā ir nepamatoti liela vēža slimnieku mirstība. Laikrakstos un portālos ir parādījusies visai dažāda informācija par ārstu algām. Vieni pauž, ka tās ir zemas un tāpēc jaunie, talantīgie, perspektīvie ārsti aizbrauc strādāt uz citām valstīm. Citi savukārt apgalvo pretējo, ka algas tik zemas jau nemaz nav, ka netiekot nostrādātas pilnas slodzes, jo viens ārsts strādā vairākās vietās un tamlīdzīgi. Protams, piemēram, 1500 eiro mēnesī daudziem šķiet visai pieklājīga alga, bet ar ko gan Saeimas deputāts, kurš saņem divreiz vairāk, ir labāks par jebkuru ārstu? Vai viņa kvalifikācija, izglītība ir augstāka? Vai darba sarežģītība, atbildība, noslogotība ir lielāka? Un, ja paskatāmies valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību amatpersonu algas, plus ziņas par koruptīvajiem skandāliem, tad vispār jebkurš salīdzinājums te šķiet lieks…
Ir mazliet skumji, pat pazemojoši, ka medicīnas darbiniekiem šādā veidā – ar protestiem un piketiem – ir jācīnās par savu iztikšanu. Un ne jau tikai par to vien. Slimnieku aprūpe, ārstēšana taču arī ir atkarīga no situācijas medicīnā; no tā, vai ārsts ir noguris, vai viņam ir laiks izskaidrot diagnozi, ar slimnieku aprunāties, viņu iedrošināt. Tāpēc uzskatu, ka tas nav tikai algu jautājums.
Vai pēdējā laikā esat kaut kur redzējuši, ka Neatliekamas medicīniskās palīdzības auto brauc bez spalgiem skaņu signāliem? To dzirdot, atrodoties pie stūres uz ceļa, ir jāsatrūkstas. Bet tie šoferīši, kas sēž pie palīdzības auto stūres, taču ir nemitīgā stresā! Cik ilgi cilvēks to var izturēt?! Vēl nesen bija optimizācijas plāniņš, ka profesionālu šoferīšu šajā dienestā nevajag, ka varētu ļaut mediķiem piepelnīties un ļaut pašiem stūrēt neatliekamās palīdzības auto… Optimizācijas rezultāts ir tāds, ka Tukumā pie universālveikala cilvēks nomirst, slimnīca teju acu priekšā, bet neatliekama palīdzība atbrauc pēc 40 minūtēm… Šajā traģiskajā situācijā nevar neko pārmest Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, jo saprotu, ka no viņiem atbraukšanas ātrums nebija atkarīgs. Un mēs vēl faktiski dzīvojam stratēģiski izdevīgā vietā, bet ir taču novadu nomales. Kā liecina statistikas dati, tad tieši šajās nomalēs, attālajos rajonos mirstība ar ikvienu diagnozi, jo īpaši vēzis, ir vislielākā. Varbūt ārstu algas nepieciešams diferencēt – jo tālāk no Rīgas strādā, jo alga attiecīgi lielāka?
Tik daudz līdzekļu izšķērdēti e- veselībai, bet vai tā tiešām bija paredzēta tikai recepšu izrakstīšanai? Citādi pagaidām tās darbošanos neesmu pamanījusi, jo visi izmeklējumi, tāpat kā agrāk, pašai jānogādā ārstam. Medijos daudz tiek stāstīts par efektīvām medicīnas iekārtām, labākām izmeklēšanas iespējām un tamlīdzīgi. Bet, ko tas dod, ja uz izmeklējumu vai procedūru jāstāv mēnešiem rindā, un diemžēl dzīves līmenis mums nav tāds, lai tos varētu nopirkt par savu naudu? Nereti tas liek ģimenes ārstam rakstīt darba nespējas lapu, līdz diagnoze tiks noteikta un uzsākta ārstēšana. Tas nav izdevīgi ne valstij, ne ārstam, ne pacientam. Iespējams, skan kā kuriozs, bet kurš var iedomāties, ka, piemēram, izslavētais zaļais koridors darbojas tikai vienreiz, bet, ja vēzis atgriežas, tad jāstāv garumgarā rindā!? Daudziem jau tajā brīdi ir skaidrs, ka nav cerību…
Šo uzskaiti jau varētu turpināt, kurš gan to nezina? Bet šoreiz man šķiet, ka ārstu protesta akcijas nav tikai algu jautājums, manuprāt, tas ir sauciens pēc palīdzības visas sabiedrības vārdā – lai mums vispār medicīnas pakalpojumi būtu pieejami. Tāpēc atbalstu mediķus un vēlu tikt sadzirdētiem!
Test