Uzklausot dažādu sabiedrības pētnieku, tai skaitā žurnālistu sagatavoto, Valsts prezidenta Andra Bērziņa pirmā darba gada vērtējumu, biju pārsteigta. Par konkrētiem rosinājumiem vai ietekmi sabiedrībā jau runāts netika daudz, taču par raksturu un iznesību – to gan – gari un plaši. Kā negatīvas Prezidenta rakstura un rīcības šķautnes citu starpā tika minētas arī emocionalitāte un viedokļu maiņa.
Visādi izdomājos, bet tā arī nesapratu un rakstos neatradu pamatojumu tam, kāpēc gan saviļņojuma un līdzjūtības asaras, piemēram, sastopoties ar dzimtās vietas skolotājiem vai izsūtījumā bijušiem ļaudīm, būtu Prezidentam un cilvēkam nepieņemama "greznība"?! Kuros smalkās etiķetes krājumos gan sagrābstīts, ka sirsnīgs smaids un iejūtība, sargājošs rokas žests ir Prezidenta necienīgi? Un kur gan mums – taču jau faktiski kārtīgai zemnieku tautai – gan šie smalkās uzvedības krājumi radušies? Godīgi sakot, ja neskaita 90. gados izdotos visai smieklīgos (vismaz, no šodienas viedokļa raugoties) pensionētas diplomāta sievas Sirkas Lasilas «Jaunās zelta uzvedības grāmatas» ieteikumus un Pietuku Krustiņa lielmanīgo iznesību (lasīt «Mērnieku laikus»!), nekas tāds tautai vispārēji pieejams prātā nenāk…
Par viedokļu maiņu cits stāsts. Pēc definīcijas un bez skaidrojuma (kā tas daudzviet arī bija) tas varētu nozīmēt, ka Andris Bērziņš ir nenoteikts cilvēks ar izteikti svārstīgu raksturu. Lūk, piemēram, sākumā viņš krasi nostājies pret Visaiginas AES celtniecību, bet tad iedziļinājies situācijā, izpētījis to, uzklausījis speciālistus un viedokli mainījis. Un – vai tiešām tā nu tagad būtu tā sliktā īpašība, ka cilvēks spēj atzīt savu alošanos, ka ik brīdi ir gatavs mācīties, apgūt ko jaunu un tad, jau "ar zināšanu bagāžu plecos", spēj mainīt savu viedokli?
Uzreiz jāsaka, neesmu ne šī Prezidenta, ne vēl jo vairāk partijas, kas viņu izvirzījusi, fane, bet – visu cieņu Andrim Bērziņam. Tieši tāpēc, ka viņš spēj raudāt aizkustinājuma un prieka asaras, ka reizēm neslēpj savu nezināšanu, ka, neskatoties uz visai cienījamiem gadiem, ir gatavs mācīties, izzināt jauno un viņam tas arī izdodas. Mans pluss šoreiz Prezidentam – cilvēkam.
Pareizi, tas ir tikai pozitīvi ja cilvēks prot atzīt savas kļūdas un neslēpj savu emocionalitāti.