Mūsu neprognozējamais kaimiņš Krievija, atbildot uz rietumvalstu sankcijām, nu sarūpējis lielākus vai mazākus, tomēr uztraukumus mūsu ražotājiem un preču pārvadātajiem. Cits to uzskata par sava veida kara pieteikumu. Un – karā kā jau karā…
Viena no visvairāk ietekmētajām nozarēm ir piensaimniecība. Šobrīd kā uz naža asmens ir tie, kuri ņēmuši bankā kredītus, būvējuši lielfermas un cerējuši, ka, ražojot un pārdodot produkciju, tos nomaksās. Pašlaik vēl tikai notiek sarunas par to, kāda palīdzība tiks sniegta piensaimniekiem – gan zemniekiem – piena ražotājiem, gan piena pārstrādātājiem. Taču pirmās izmaiņas jau šodien redzamas vairāku veikalu plauktos – piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» jau ievērojami samazinājis cenas saviem ražojumiem. Tātad skaidrs – konkurence sāksies ne tikai ar ievestajiem produktiem no kaimiņvalstīm, bet arī pašmāju pārstrādātāju vidū. Par to tā kā varētu priecāties mēs – produktu patērētāji, pircēji, jo lūk, nu taču beidzot cenas ir mums tik draudzīgas, pieņemamas! Taču šai rungai, kā tas senā tautas gudrībā teiks, vienmēr ir arī otrs gals, kas sāpīgi ķer pašu. Uzņēmumi ilgi nevarēs dempingot, jārēķinās, ka kaut kad kredīti būs jāatdod un nodokļi jāsamaksā. Šajos uzņēmumos arī ir strādājošie, kuri vēlas saņemt algu, kuri vēlas saglabāt savu darbavietu. Un mazsvarīgi jau nav arī ienākumi valstij, kas ne tikai uztur ierēdņus, bet arī apmaksā veselības aprūpes, drošības, valsts un sociālās aizsardzības vajadzības, kas uztur, remontē un arī būvē ceļus…
Ko varam darīt mēs? Vispirms jau censties iegādāties Latvijas preces – piena produktus, augļus, dārzeņus u.c. Un ne tikai tāpēc, ka savējiem jāpalīdz, bet arī tāpēc, ka mūsu valstī ražo patiešām lieliski produktus, kvalitatīvu pārtiku.
Zinu cilvēkus, kuri šobrīd apņēmušies pirkt tikai Jaunpilī ražotos sierus, jo ražotne, lūk, piederot pašiem zemniekiem. Šāda apņemšanās patiešām priecē un, jācer, ka tai sekos vēl citas. Taču ar to vien nepietiek, arī pašvaldībām jārod iespēja savējos atbalstīt.
Pirms 25 gadiem bijām vienoti Baltijas ceļā, laiks atkal domāt par savu valsti, lai esam stipri tik, cik mūsu atbalsts grūtībās nonākušajiem…
vai tik nav ievilcies tas lozungu laiks,ko veikli izmanto darbonīši-labi, ēdīsim vairāk savus produktus bet kāpēc tulīt pacels cenas atkritumu izvešanai par 30% utt.-vai šajā “valstī” nevarētu sākt dzīvot pēc Valsts likumiem…..
Esiet patriotiski un pieprasiet, lai paceļ cenas par visiem 50%, jo vai tad tad mēs kādi nabagi, ka nevaram samaksāt!
Man jau vairāk šķiet,ka neprognozējama ir ES ar savām regulām,ieteikumiem u.t.t.un mūsu tautas kalpi.Un es pērku to preci,kas ir lētāka un kvalitātes ziņā neatšķiras.