Tas bija kāds 2008. vai 2009. gads, kad novada dome sāka domāt un diskutēt par to, ka arī Tukumā vajadzīga koģenerācijas stacija, kā toreiz pamatoja, ”lai varētu izbeigt apkuri ar dārgo mazutu un iegūtu lētāku maksu par siltumu”. Tiesa, pati to būvēt pašvaldība negrasījās, tā bija gatava ļauties uzņēmēju aktivitātei, kas galu galā noveda pie tā, ka Tukuma vārds parādījās ne tai labākajā gaismā visas Latvijas mērogā. Lielajā vēlmē sarūpēt tukumniekiem zemāku siltuma tarifu, kas pats pat sevi bija ļoti apsveicami, pašvaldība atklāta un godīga iepirkuma vietā 2009. gadā izvēlējās riska un tiesāšanos pilnu ceļu, ko tai pavēra tolaik noslēgtie nodomu protokoli. Ar «Latvenergo» noslēgto vienošanos lika pārtraukt Iepirkumu uzraudzības birojs, norādot uz procedūras aplamībām. Tagad, atskatoties dokumentos, jāsecina – iespējams, labi, ka tā, jo sākotnējā vienošanās ar tā brīža elektrības monopolistu paredzēja Tukumam atteikties no katlu mājas rekonstrukcijas un visu siltumu saņemt no koģenerācijas. Nākamās problēmas bija ar vēl vienu nodoma protokola parakstītāju – SIA «Adapters», kas draudēja no domes piedzīt 42 miljonu, tolaik vēl latu zaudējumu. Tiesvedībā gan šī prasība netika apmierināta. Turklāt interesanti, ka dome jau senāk aizsākusi niķi, ko turpmākajos gados pārvērtusi par tradīciju, – nozīmīgus lēmumus pieņemt aizejošā deputātu sasaukuma pēdējā sēdē…
Kad šīs spēles beidzās, bija klāt 2012. gads, un dome nolēma organizēt jaunu iepirkumu siltumenerģijas piegādei «Tukuma siltumam». Joprojām labā atmiņā tā komitejas sēde, kurā deputātiem bija jāpieņem lēmums jautājumu virzīt tālāk, bet nebija neviena, kas spētu loģiski šo jautājumi izskaidrot. Tas nenoliedzami norādīja uz to, ka īstais lēmums, līdzīgi kā daudzās citās reizēs, jau ir pieņemts kaut kur citur – partiju sapulcēs vai domubiedru grupās… Toreiz līgumu ar iepirkuma uzvarētāju SIA «Tukums DH» noslēdza, lai arī no «Tukuma siltuma» iepriekšējās vadības domes sēdē izskanēja, ka viss notiek ar roku izlaušanas metodi – tas tēlaini runājot… Nebija ne darba grupu, ne pētījumu, ne analīzes, vismaz deputātiem tas netika celts priekšā, lai skaidrotu, kā reāli šī divu uzņēmumu sadarbība vispār notiks. Bet, kā tagad kļuvis zināms, uzņēmums piecu gadu laikā saviem spēkiem centies ar koģeneratoru sastrādāties, lai izvairītos no avārijām…
Tomēr ar to koģenerācijas ēra novadā nebeidzās. 2012. gadā dome pēc uzņēmēja «Golden eagle» ierosinājuma iznomāja zemi novada pagastos blakus katlu mājām koģenerācijas staciju ierīkošanai. Pagāja trīs gadi, un dome lēma par siltuma iepirkšanu no komersanta, tiesa, nu vairs ne par 25 eiro, kā Tukumā sākotnēji, bet jau par 40 eiro par megavatstundu. Tas noteikti bija ļoti izdevīgi, uzņēmējam, protams, jo, kā vēlāk pārliecinājās pagastļaudis, uzņēmējs, tobrīd jau SIA «Tukums Ren» bija gatavs visādi māžoties, lai pierādītu, ka spēj ne tikai saražot elektrību, bet arī siltumu, lai par katru centu dabūtu zelta vērto OIK maksājumu. Tādi, lūk, stāsti. Būtu interesanti reiz uzzināt, kā vārdā?
Un vēl tik maza piebilde būtu jāpiebilst par to lētumu utt. 😀 “…Kad šīs spēles beidzās, bija klāt 2012. gads, un dome nolēma organizēt jaunu iepirkumu siltumenerģijas piegādei «Tukuma siltumam»”..kaut gan tad jau bija uzcelta SIA “Tukuma siltums” jauna, dārga šķeldas katlu māja !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!tad pa kādu sasodīts iepirkumu vispār varēja iet runa !!!!!!!!!!!???????????
Radas jautājums vēl, vai palūkojot visus “glaunos darbus”kuri nepātraukti un visās sfērās Tukumā tiek meistaroti , no šķeldas katlu mājas līdz asfaltētām ielām uz nekurieni utt.utt.sen nebūbu KNAB jāierodas un beidzot kaut kas lietas labā jādara !!
Izlasīju rakstu avizē. Interviju ar Tukuma siltums direktoru. Sanāk, kā tas ir ļoooti labi ka mums ir šādas stacijas, un ne ko mēs nepārmaksājam. Paldies iepriekšējai pilsētas domei par tālredzību. Raksta autorei neizdevās ne ko sarakt, bet vienalga gaisu jāsajauc.
Jauntukuma SIA KOMFORTS no 1995 gada saka kurinat ar SKAIDAM pectam pargaja uz šķeldu.A apkures tarifs nemaz neatšķiras no pilsetas centralas katlumajas.
Par to OIK informācija ir arī citur,tā saucas SIA Eco Latvis Tukuma novads,kurai noņēma to naudu par it kā elektrības ražošanu,tas bija rakstīts ziņās Delfos.
Tā ir mafija, draugi!
Ar Tenbergu vilcienu iepirkuma nosacījumus Balodis neesot apspriedis, arī ar “olšteiniešu” pārstāvi SM Ozoliņu viņš ārpus oficiālajām sarunām ministrijā neesot ticies. Baloža firmai B&B investīcijas pieder 25% kapitāldaļu Tukumā jaunuzceltās koģenerācijas stacijas īpašniecē SIA Tukums DH kuras vienīgais valdes loceklis pēc Lursoft datiem ir Mārtiņa Tenberga jaunākais brālis Jānis Tenbergs. Atlikušo 75% īpašnieki slēpjas aiz ofšoriem, bet vēl līdz pagājušā gada septembrim aiz viena no koģenerācijas stacijas īpašniekiem-ofšorkompānijām Konigsberg LTD bija skaidri saskatāms “olšteiniešu” atbalstītājs Mārtiņš Tenbergs. Šobrīd ofšorkompānijai Konigsberg LTD pieder SIA Il Polpo, un šīs firmas skenētajos dokumentos Lursoft publiskajā datubāzē atrodama Mārtiņam Tenbergam 2011. gada 14. oktobrī izsniegta ģenerālpilnvara būt par Konigsberg LTD patieso un pilnvaroto pārstāvi.
Vilcienu iepirkuma sarunās uznirušais Balodis līdz šim darbojies ar zaļo enerģiju, poligrāfiju, nekustamā īpašuma projektiem saistītā biznesā, rāda viņa Lursoft datubāzē atrodamais profils. Tādēļ konkrētā menedžera izraudzīšanos par vilcienu ražotāja Hyundai Rotem parstāvi Latvijā ir grūti izskaidrot citādi kā ar tuvību “olšteiniešu” atbalstītājiem, kuriem “sava cilvēka” iesaistīšana iespējamā vilcienu piegadātaja pusē ir vēl viens mehānisms, kā kontrolēt sarunas ar Pasažieru vilcienu. Neoficiāli izskan aizdomas, ka “sava cilvēka” iesaistīšana sarunās varētu būt nosacījums ārvalstu komersantam, lai tam būtu izredzes saņemt pasūtījumu.
Par SIA „Tukums DH” iesniegumu
SIA „Tukums DH” Tukuma novada Domē 21.10.2013. iesniegusi iesniegumu (reģ.Nr.6758), kurā SIA „Tukuma DH” valdes loceklis Jānis Tenbergs informē, ka sakarā ar tehnoloģiskām vajadzībām un plānoto iekārtu uzstādīšanas gabarītiem koģenerācijas stacijā ar elektrisko jaudu 1,3 MW un siltumjaudu 6 MW Tulpju ielā 2, Tukumā, Tukuma novadā, ir nepieciešams grozīt Tukuma novada būvvaldes izsniegtā plānošanas un arhitektūras uzdevuma Nr. 6-4.3/21-13 punktu 2.5.3. un noteikt maksimālo ēkas augstumu – 18 m (norādītā 15 m maksimālā ēkas augstuma vietā).
Teritorijas plānotāja Zane Koroļa ziņo:
nav vēlams plānot tik augstus objektus, kas ir vēl augstāki par jau dabā esošo koģenerācijas staciju, kas ir 16,92 m augsta, kā arī izvietot tuvāk ielai un līdz ar to, vēl tuvāk mazstāvu dzīvojamai apbūvei. Ierosina izskatīt iespēju iedziļināt tehnoloģiskās iekārtas, lai ievērotu apbūves noteikumos noteiktos augstumus.
SIA „Tukuma DH” valdes loceklis Jānis Tenbergs apstiprina, ka var iedziļināt iekārtas, taču šāds būvniecības veids ir stipri sarežģītāks un būtiski sadārdzina projekta realizāciju.
Būvvaldes loceklis Aivars Volfs lūdz apsvērt ieguvumus un zaudējumus abos variantos. Viņš uzsver, ka būtisks iegumums būs siltumenerģijas tarifa samazināšana visiem Tukuma pilsētas iedzīvotājiem, kurus ar siltumapgādi nodrošina SIA „Tukuma siltums”.
Būvvaldes loceklis Viesturs Bērzājs uzskata, ka liela atšķirība starp ēkas augstumu 15 m un 18 m nav un uzskata, ka var noteikt ēkas maksimālo augstumu 18 m.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 95.punktu, Tukuma novada Domes saistošo noteikumu Nr.12 „Tukuma novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 508.punktu un iepriekšminēto,
Būvvalde NOLEMJ:
1. Konceptuāli atbalstīt izmaiņu veikšanu plānošanas un arhitektūras uzdevuma Nr. 6-4.3/21-13 „Koģenerācijas stacija ar elektrisko jaudu 1,3 MW un siltumjaudu 6 MW” punktā 2.5.3., izņēmuma kārtā nosakot maksimālo koģenerācijas stacijas ēkas augstumu – 18 metri.
kamparīno un šulcīno
un volfīno arī
kas tāds notiek betona zemes “dārza mājā’ Rīgas ielā, ka tagad tā ieslēpta nenormālīgi pamatīgā dēļu sienā kā nocietinājumā. Tāds tas ērms paliks visu laiku, “tipa’ jaunbūve???
Būvvaldes locekļi Volfs, Bērzājs, Rundāns to izkārtoja priekš Tukums DH, tipa lai mums lētāka dzīvošana.