Kādreiz skolā pēc jautri pavadītām brīvdienām nākošo dienu sauca par zilo pirmdienu, jo mācību stundām skolēni nebija sagatavojušies, arī uzmanību noturēt pareizajā virzienā nemaz nebija tik viegli.
Apmēram tāpat arī jūtos pēc nule kā aizvadītajām brīvdienām: Smārdē un Pūrē sporta svētki, Ķesterciemā atklāj stadionu un rīko balli, Tukumā svētki vismaz divu dienu garumā, Jūrmalā «Jaunais vilnis», daudzi bija ceļa jūtīs, lai dotos uz Rīgu un skatītos burinieku parādi. Un tas, neskaitot ģimeņu svētkus, dārza svētkus un vēl citus svētkus tuvākā un tālākā apkārtnē!…
Visu šo vasaras raibumraibo notikumu virpulī it kā pazūd ziņas, kam vajadzētu satraukt sabiedrību – traģiskie notikumi Spānijā (pārgalvīgs vilciena vadītājs nenoturējis braucamo līkumā) un Itālijā (no estakādes nokritis autobuss), arī pie mums neapdomīgas rīcības rezultātā bojā gājušo netrūkst. Un – ne tikai transporta līdzekļos, diemžēl šīs nedēļas nogalē uzstādīts šīs vasaras rekords ūdens nelaimju ziņā – noslīkuši pieci veldzēties gribētāji.
Un vēl – pirmdien ziņu portāli vēstī, ka Nacionālā veselības dienesta saņemtie līgumu piedāvājumi lauku slimnīcām apliecina – no septiņiem miljoniem latu, kas papildus piešķirti veselības aprūpei, reģiona slimnīcas nesaņems pat tik daudz, lai nosegtu parādus par jau veiktajiem pakalpojumiem, tātad arī dramatiskās rindas uz izmeklējumiem nemazināsies… Lauku slimnīcu vadītāji sola prasīt paskaidrojumus…
Tā nu vienlīdz sadzīvo mūsdienu spožums un posts. Varbūt šajā straujajā skrējienā, tieksmē uz paātrinājumu tomēr nedaudz jāpiebremzē un jāpalūkojas, kas notiek apkārt, tepat līdzās? Vai veselības aprūpei neatvēlam par maz? Vai pietiekami skaidrojam drošības noteikumus uz ūdeņiem?
Skolā zilo pirmdienu skolotājs novērtēja ar sliktu atzīmi, ko var izlabot, taču dzīvē daudz kas notiek neatgriezeniski.