Daudzās Latvijas skolās un bērnudārzos 27. novembrī apstājās darbs. Šo dienu izglītības darbinieki izraudzījuši cīņai par sev labāku dzīvi. Pēc TV žurnālista Gunta Bojāra atklātībā pavilktajiem pedagogu algu samaksu cipariem saukļa «Vislabākā diēta ir skolotāja alga» iedarbībai gan retais notic. Ar ko īsti skolotāji ir neapmierināti? Izrādās, strīdus ābols ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) jaunveidotais pedagogu atalgojuma modelis, kas paredz racionālāku finanšu līdzekļu izmantošanu, skolu tīkla sakārtošanu, pedagogu algu nevienlīdzības mazināšanu, pārslodžu novēršanu utt. Konstruktīvs dialogs ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem palīdzētu, cik iespējams, novērst modelī pamanītās nepilnības. Taču saruna iestrēgusi strupceļā…
Jaunais pedagogu atalgojuma modelis neapmierina tos skolotājus, kuriem reformu ieviešanas gadījumā samazinātos pašreizējā darba alga. IZM saka – tādu esot vien daži procenti, pirmkārt, tie, kuri saņem virs 1500 EUR pēc nodokļu nomaksas, turpretī LIZDA apgalvo, ka zaudētājos būšot lielākā daļa pedagogu (56%). Lai glābtu cietējus un iepriecinātu tos, kam pārmaiņas sola finansiālo apstākļu uzlabošanos, LIZDA vēlas panākt līdzekļu investēšanu jau esošajā «nauda seko skolēnam» modelī, jauno nodēvējot par brāķi. Tikai jāatceras, ka skolotāju mums ir ļoti, ļoti daudz… Turklāt vecai precei (ar to domājot skolu sistēmu) paaugstināta cena tās kvalitāti ne par mata tiesu nemainīs. Un pavisam noteikti – šis ir laiks, kad valsts prioritāte ir iekšējā un ārējā drošība.
Skolotāju brīdinājuma streikam pieteikusies apmēram puse Latvijas izglītības iestāžu darbinieku. Otra puse ar dzīvi ir apmierināta vai streikošanā neredz jēgu, vai par svarīgāku uzskata atbildību pret savu darbu ar bērniem.
Skumji, ka runa atkal ievirzījusies par naudas varu, nevis zinību garu, lai arī LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga taisnojas, ka šis streiks ”nav tik daudz par nepieciešamību paaugstināt algas, bet gan par valdības un parlamenta attieksmi pret izglītības un zinātnes nozari”. Pagaidām tas izraisījis lielas sabiedrības daļas neizpratni un nosodījumu, un publiskais konflikts vēl vairāk iedragājis pedagoga amata prestižu. Žēl to, kuri šajā notikumā ierauti, pašiem negribot.
Tikmēr vezums (lasi: jaunais pedagogu atalgojuma modelis) nekust no vietas. Nu gluži kā Ivana Krilova fabulā par gulbi, līdaku un vēzi.