Pasaule mainās – ik dienas, ik brīdi. Varbūt lēnāk, nekā mums gribētos. Varbūt ne vienmēr uz pozitīvo pusi, taču esmu optimiste un piekrītu viedoklim, ka dzīve ir spirāle, un notikumi pārsvarā attīstās ar augšupejošu tendenci. Protams, ir arī izņēmumi – gan cilvēkos, gan notikumos valstīs, kontinentos un Visumā…
Sākšu ar pozitīvo. 24. oktobrī Eiropas parlamenta deputāti ar 571 balsi “par”, 53 balsīm “pret” un 34 deputātiem atturoties, atbalstīja priekšlikumu izliegt vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu tirdzniecību. Tas nozīmē, ka no jauna iemācīsimies iztikt bez bezmaksas maisiņiem lielveikalos, ik gabaliņu ingvera saknes, citronu vai kādu citu sīkumu liekot atsevišķā maisiņā. Iemācīsimies piknikos neizmantot plastmasas šķīvjus, galda piederumus, vannas istabā iztiksim bez vates kociņiem un tamlīdzīgi. Protams, izskaužot plastmasu tur, kur bez tās var iztikt, dzīvosim zaļāk. Reizēm tas nozīmē arī neērtības: biežāk mazgāsim traukus; atgriezīsimies pie audekla iepirkumu maisiņiem un iemācīsimies tos vajadzības gadījumā nēsāt līdzi, utt. Tas nav ne apgrūtinoši, ne neiespējami, ja apzinās, kā vārdā to dara. Lūk, grupa jauniešu jau izgatavo niedriņus – kokteiļsalmiņus no niedrēm, un viņu „mazajā biznesā” pieprasījumu nepietrūkst! Tie ir vairākkārt lietojami un, kā jau dabisks materiāls, ar laiku sadalās. Tos neatradīsim ne vaļu vēderos okeānā, ne zivju ērgļu ligzdās tepat, Latvijā.
Daudzviet pasaulē piesārņojums ir labi redzams jau gadiem ilgi. Cilvēki ir redzējuši dokumentālās filmas, video un fotogrāfijas ar plastmasu jūrā un dzīvniekiem, kas miruši plastmasas izstrādājumu dēļ, un tas arī ir pamudinājis spert šo lielo soli uz priekšu. “Cilvēki ir sapratuši, ka nevaram vienkārši savākt izmestos atkritumus – svarīgākā ir prevencija,” uzstājoties ES, pauda ziņojuma referente Margrēta Aukena no Dānijas. Tiks paredzēta arī ražotāja atbildība par atkritumiem, ko pēc izmantošanas rada tā ražotais produkts. Laiki ir mainījušies, un cilvēki par plastmasas atkritumu nodarīto postu zina daudz vairāk, tāpēc kļūst apzinīgāki. (Mēs Latvijā vēl „cīnāmies” ar tukšās taras depozīta „problēmu”…)
Nākamais, manuprāt, pozitīvais piemērs pārmaiņām pasaulē (gribējās rakstīt „mums tuvākajā pasaulē”, taču tad padomāju, ka mūsdienās būtībā jau gandrīz vairs nav tādas „tuvākās” un ”tālākās” pasaules – visi esam saistīti vienā kopīgā izdzīvošanas un attīstības ķēdē) – Latvijā nākamgad jūnijā paredzēts testa režīmā uz neilgu laiku atslēgties no Krievijas un Baltkrievijas elektroapgādes sistēmas. Ko tas varētu nozīmēt? Veiksmes gadījumā – ekonomisko neatkarību. Neatkarību, brīvību dzīvot tā, kā mēs to vēlamies. Nepieļaut gadījumus, kad kāds cits, darbinot attiecīgās ekonomiskās sviras, mēģina regulēt mūsu valstiskumu. (Piemērus ar «Gazprom» mēs taču vēl neesam aizmirsuši?)
Un tagad – par grūtāk izprotamām pārmaiņām, par kurām pagaidām nav skaidrs: pētīt, cīnīties „pret” vai samierināties. (Zinām taču, ka ne visiem mākoņiem ir „zelta maliņa”…). Zvana draudzene: lai es iegūglējoties internetā un palūkojot, kādā stilā it kā latviešu valodā tiek pasniegta informācija. Šoreiz – par vadošajām modes tendencēm. Kuru sievieti gan tas neinteresē, tāpēc, protams, iegūglējos. Kā jūs domājat, ko tur varēju izlasīt? Lūk, ko! „Pavasara-vasaras 2019 – laiks ideāls izteiksmi un visā modes industrijā ienāca pāreja uz pieauguša cilvēka dzīvi… Zaļa, balta, metāliska un trīskrāsains zilā, baltā un sarkanā jānotiek skapji, moderns un stilīgs sieviešu. Jauniešu loku akcentēt dzīvnieku un augu un tropu izdrukas,” un tā tālāk, un tā joprojām, līdz prātā var sajukt no šiem „mežģiem”…
Skaidrs, ka materiāla sagatavotājs pretendē uz latviešu valodu. Nu labi, tas varētu būt Google izpratnē, mēs samierināmies, ņemot rokās angļu valodas vārdnīcu, lai ..saprastu savējo. Taču nav skaidrs, no kā pieprasīt to nekropļot. Kurš atbildīgs, lai interneta vidē latviešu valodā būtu pietiekami bagātīgs vārdu krājums – lai tulkošana nesagādātu nepārvaramas problēmas?
Esam viena maza tautiņa pie Baltijas jūras, ar savu – vienīgo pasaulē! – valodu. Bagātu. Vai to nosargās tikai rakstnieki, dzejnieki, skolotāji un bērnu vecāki – šeit un pasaulē? Dzīve rit, kā zināms, un pasaule mainās. Kurās jomās un uz kur pusi – jāseko līdzi katram pašam. Un – ar savu personisko attieksmi, protams.