Steidzoties tikt dzīvei līdzi (reizēm tas nozīmē laikus paspēt no viena pasākuma uz otru, vienlaikus – šajā burzmā nenokavējot vēl arī kādu trešo un ceturto…), man kaut kā paslīdēja garām Pastariņa muzeja panākumu augstais novērtējums: saņemtā Latvijas Muzeju biedrības gada balva «Zelta puteklis 2015» par ekspozīciju «Saldūdens zveja». Darba rīki, kas saglabājušies, zivis, ko gudrais zemnieks prot izcelt no ūdens, atmiņas par tiem tālajiem laikiem – viss, kas saglabājies cilvēku mājās un klētiņās, šķūnīšos un bēniņos, atmiņās un nostāstos, ir tie zelta putekļi, kas mūsdienās meklējami, vācami un krājami. Un vēl – rūpīgais darbs, to visu apkopojot, izvērtējot, pasniedzot ikvienam apmeklētājam saprotamā un aizraujošā ekspozīcijā!
Priecājoties līdzi patiesi jaukā Pastariņa muzeja kolektīvam un visiem mūsu novada muzejniekiem, kas šos panākumus kaldinājuši kopīgā darbā, neviļus iedomājos: mēs katrs – savās mājās, savā ielā, pagastā, pilsētā un novadā, savā Latvijā – arī varētu būt ”zelta putekļu” vācēji un krājēji! Ja vien… pirms omītes sadzeltējušo pūru mest atkritumu konteinerā, mēģinātu noskaidrot – varbūt muzejam vai kādai rokdarbu studijai kaut kas no tā var noderēt? Ja, gatavojoties pārbūvēt vecās mājas, painteresētos, vai kāds nekrāj senus darbarīkus, mūzikas instrumentus, mūsdienu skatījumā arhaisku tehniku, u.tt. Ja vien, pirms atdot ugunij opīša vecās piezīmju klades, pietiktu prāta tajā ielūkoties: varbūt kādus derīgus padomus atklājam; varbūt konstatējam, ka pusi sava mūža esam iztērējuši, ”izgudrojot jaunu velosipēdu”?… Un kur tad vēl dokumentālais materiāls – senas fotogrāfijas, dienasgrāmatas un vēstules! Ja nu tas, pret ko – aiz nezināšanas, aiz paviršības vai kādu citu iemeslu dēļ – nereti izturamies nepiedodami nevērīgi, saucam par vecām grabažām un putekļiem, patiesībā izrādās… mūsu „zelta putekļi”? Ja nu tas, kas vairāk nekā pus gadsimta garumā piemirsts, noklusēts, slēpts un nīdēts, uz tautas „īso atmiņu” cerot, patiesībā ir tepat līdzās – augsti vērtējams un saulītē ceļams? Šī atziņa varētu daudz ko pamainīt mūsu šodienas dzīvē un pasaules uztverē! Varbūt nemaz tik ļoti nevajag satraukties par iespējamām lietus dienām Jāņos, ja zinām, ka Vasaras saulgriežos laiks vienmēr ir labs! Un varbūt, Līgo vakaru sagaidot, nemaz nav tik obligātas visas tās „la-la-lā” un „pļum-pa-pā” dziesmiņas, kam Jānis priekšā, pakaļā?…
Mēs esam tauta ar dziļām saknēm, un šī apziņa nerodas pati no sevis.