Darbs un… nedarbs. Darīt un… nedarīt… Apbrīnojami, cik daudz ir vārdu ar vienu sakni, un cik daudz jēdzienu tie sevī ietver! Šī atziņa man nāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kā āmura belziens pa galvu, kad, pienākumu pildot, reiz iegriezos kādās mājās. Kad durvis pēc zvana atvērās un saimnieks pakāpās sāņus, mani ielaizdams, droši spēru kāju pār slieksni, taču… otrai kājai koridorā vairs nebija vietas! Grīda, spoguļgaldiņš, plaukti un visas citas iespējamās un neiespējamās vietas bija pilnas ar tukšām turzām, kārbām, plastikāta maisiņiem, bundžiņām, tīstokļiem, sainīšiem, apģērba gabaliem un lupatām. Sarunā (turpat, koridorā…) saimnieks it kā atvainodamies sacīja, ka nu jau pusi no visa laika, kopš Latvija atguvusi neatkarību, viņš esot bez darba. Darba nav, viņš teica, un nav, kur to dabūt! Vienīgais, ko tobrīd samulsumā spēju, bija piekrītoši māt ar galvu, un tikai vēlāk, mājupceļā sāku domāt… Re, cik dīvaini sanāk! Ne vienmēr "nav darba" nozīmē to pašu, ko "nav, ko darīt". Arī tajās mājās taču darāmā vairāk nekā pietiekami! Kamēr izmestu ārā visu, kas lieks un nevajadzīgs, kamēr iztīrītu, izmēztu, skat, gads paskrietu nemanot! Gan jau stagnācijas un haosa vietā nāktu kas labs, jo pasaule, neapšaubāmi, attīstās progresa virzienā! Mēs to varam vienīgi veicināt vai bremzēt.
Taču neba nu tādēļ sarunu sāku, lai snobiski vīpsnātu par citu cilvēku paradumiem… Pat ne par paradumiem vai visnotaļ dīvaino kārtības izpratni. Runa šoreiz ir par spēju un vēlēšanos uz sevi, uz pasauli palūkoties it kā citām acīm. Un arī uz vārdiem, ko izrunājam, uz jēdzieniem, ar ko tos asociējam. Uz savu dzīvi, galu galā!
Varbūt tieši tāpēc visa mūsu dzīve ir sabremzējusies, ka daudziem vārdiem neesam atraduši īsto, jēdzieniski pareizo, atslēdziņu? Politiķi nezina, kas ir godaprāts. Sabiedrība netic, ka atbildība attiecas arī uz ikvienu no mums. Iejūtību uztveram kā rakstura vājumu. Žēlums pārņem, kad redzam: kaimiņam klājas labāk. Par Taisnību un Patiesību nemaz nerunāsim! Jo… Taisnība vēl joprojām daudziem ir katram sava, bet Patiesība nereti izrādās… visslēpjamākā!
