Par vafelēm un godīgumu

Lai arī dāņu profesora izraisītais vafeļu skandāls izrādījās skaļi pūsts ziepju burbulis, kas plīsa līdz ar paša pētnieka atvainošanos, ziņa par to, ka Latvijā ražotajos produktos ne visas izmantotās sastāvdaļas ir cilvēkiem draudzīgas, pavisam noteikti lika aizdomāties. Ja ne globāli, tad vismaz par to, ko pati lieku preču grozā, noteikti. Un tā kā lielā izēšanās, kā parasti, notika aizvadīto Jāņu četrās brīvajās dienās, bija laiks ne vien pētīt produktu sastāvus, bet radu un draugu pulkā diskutēt par ēdamām un neēdamām lietām. Ne velti arī internets bija pilns ar ziņām par civetkaķu "saražoto" vai izkakāto kafiju un tārpiem pilno Itālijas gardumu – sieru. Taču, liekot jokus pie malas, mudinājums uzmanīgāk lasīt produktu anotācijas nonāca līdz daudziem adresātiem un draudzīgo produktu klāsts par dažiem saruka pavisam noteikti. Kaut vai tāpēc, ka vārdi – sliktie tauki, transtaukskābes, hidrogenētie tauki, palmu eļļa, kas tik bieži izskanējuši ārstu – kardiologu sarunās, nereti patiešām izlasāmi produkta anotācijā. (Protams, ja vien to sīkās drukas dēļ varēja salasīt!!) Tātad šīs sastāvdaļas pārtikā nav no izdomātiem pasaku stāstiem. Par lielāko sāpi un skumdinājumu izrādījās, ka palmu eļļa ir mūsu ģimenē iecienītā maizē, bet sliktie tauki – saldējumā un citos saldumos. Varētu jau teikt, ka labāk visu par visu nezināt, ja vien tas "viss" nebūtu tas, ko paši ēdam. Un ja nezinātu, ka Latvijā ļaudis visvairāk slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, kuru izraisītāji atrodami nekur citur, kā tai pašā mūsu ēdienkartē, un ir nekas cits, kā šie paši sliktie tauki. It kā nekas liels – piemēram, ikdienā tik ierastais margarīns vai viss tas, uz ko iekrīt bērni – saldumi, čipsi …
Patiesībā ap vafelēm saceltais tracis bija pat labs, jo atklāja vēl ko – ka pārbaudīji ne tik daudz iedziļinās produkta sliktumā vai labumā, bet galvenokārt vērtē, vai paciņā, pudelē vai citā iesaiņojumā ir iekšā tas, kas rakstīts uz iesaiņojuma. Bet kā lai tiek gudrs patērētājs – ir kāds E kaitīgs vai nav? Var jau teikt, ka laiki mainās un ka arī pircējam jātop gudrākam. No otras puses – varbūt arī ražotājs var rīkoties gudri un tālredzīgi, lai pircēju un ēdāju skaits strauji nemazinātos…