Kalifornijas universitātes zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka globālā sasilšana palielina vardarbīgu konfliktu draudus. Un netrūkst faktu, kas to apliecina: krasi pieaug vardarbība ģimenēs (Un ne tikai ģimenēs! Lai atceramies masu medijos minētos gadījumus, kad izvarotas ārzemju tūristes…) Indijā un Austrālijā; slepkavību skaits strauji palielinājies ASV; Eiropā – etniskie grautiņi; vairākās valstīs – Tanzānijā, Brazīlijā, Ēģiptē – ir gan karstums, gan nemieri.
Ar ”pārkarsētām smadzenēm” var mēģināt izskaidrot arī ekonomisko šantāžu, ko patlaban pret Ukrainu piekopj Krievija. Un tas ir gan skumji, gan bīstami, ka valstis, kas kļūst aizvien vājākas, aizvien histēriskāk cenšas demonstrēt savu ”visvarenību” par katru cenu.
Taču, kaut daudz ir lietu, kas varētu būt pārkarsušo prātu diktētas, joprojām netrūkst tādu, ko grūti saprast un neiespējami izskaidrot: kādā nesen masu medijos publicētā intervijā pēkšņi lasāms, ka… karš esot labs un noderīgs! Tas saliedējot tautu, padarot cilvēkus labākus – sirsnīgākus, izpalīdzīgākus, atsaucīgākus… Pārsteidzošākais, ka šādu pārliecību pauž visā Latvijā plaši pazīstams, cienīts un godāts cilvēks – dziļi erudīts, augstas kultūras cilvēks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Rundāles pils direktors Imants Lancmanis – cilvēks, kurš taču zina pasaules un savas tautas vēsturi, saprot, kas ir kara šausmas un posts, apjauš, cik dvēseļu tiek tajā ierauts!…
Brīdī, kad rakstu šīs rindas, pagalmā pulcējas puišeļu bars – puskaili, vienos šortiņos ģērbušies, ar košiem plastmasas superieročiem bruņojušies. Viņu ”kariņš” tūdaļ sākies! Viņi vēl nezina, kas ir šausmas, kas – sāpes, izmisums un nodevība. Nezina, ka nevienu karu nevar padarīt par nebijušu! Nezina, ka karā uzvarētāju nav… Un es ļoti ceru, ka, kļūdami pieauguši, šīs paaudzes cilvēki būs gudrāki, humānāki par mums. Ticu, ka viņi atradīs citus veidus, kā kļūt draudzīgākiem, iejūtīgākiem, izpalīdzīgākiem, kā ”neizlaisties” tik ļoti, ka dvēsele, vispārējā materiālisma kulta žņaugta un smacēta, raud un lūdzas dot iespēju garīgai izaugsmei, neko un nevienu neiznīcinot. Bet pagaidām – labi, ka vasaras karstums, šķiet, pamazām beidzas. Tas ļauj cerēt, ka vismaz daži ”karstie prāti”, vismaz Latvijā, atdzisīs…