Šajā laikā un šajā pasaulē viss ir sagatavots Ziemassvētkiem!
Ir bezgala skaista ziema. Mūsu zemīte, salīdzinot ar plašo pasauli visapkārt, šoziem tā skaisti apsnieg un ietinas – bez bargām stihijām uz ceļiem un energosistēmās, bez bīstamām atkalām un nevaldāmiem puteņiem…
Nākamā bagātība – cilvēki, kas ir kopā ar mums, ap mums, mūsu sirdīs un atmiņās…
Cilvēkam tik daudz kas ir dots no Dieva, – lai varam dzīvot mierā un saticībā, saskaņā ar sevi un pasauli. Lai varam gan ikdienu pārlaist, gan svētkus svinēt… Viss pārējais ir pašiem radāms – ar savām rokām un savās sirdīs.
Ziemsvētki ir laiks, kad mūsu domas, ikdienības lokus apmetušas, aizvien no jauna pievēršas pārpasaulīgajam. Zemei, ko par tik perfektu sistēmu varēja radīt vienīgi Dižais Radītājs. Viņa klātbūtne aizvien jūtama mūsos: rokās, kas cep piparkūkas un pīrādziņus; mūsu tuvāko acīs, kas staro priekā un mīļumā; zvaigznēs, kas reizēm vienīgās spēj mierināt, kad citu mierinātāju nav, un mierinājums šķiet neiespējams…
Atcerēsimies to visā Saulgriežu laikā! Jo, lai cik tumšs ir šis laiks, Gaisma mums jau ir apsolīta! Un apsolīts ir arī jauns pavasaris ar ziediem, vasara – ar briedumu, rudens – ar ražu, jauna ziema – ar jauniem pārbaudījumiem un cerībām, jaunu ticību Gaismai. Tas ir mūžīgais Laika rats, par ko daudzi, sevi aizbildinot, teic: tas griežas, neatkarīgi no mums… Un tomēr! Kāpēc vienos tas izraisa svētlaimi, prieku un gaviles, bet citos – tikai nelabumu, sāpes, sakāpinātu vientulības sajūtu? Kas ir bijis mūsu uzdevums šajā pasaulē un ko mēs tajā esam vai neesam izpildījuši?
Šis jautājums paliek bez atbildes, jo… tā katram būs sava. Par vienojošo šoreiz paturēsim svētku sajūtu sirdīs un dvēselēs. Dieva dēla piedzimšanu, Saules atgriešanos, – sauciet to, kā gribat.
Sniegs šoziem vēl joprojām ir tik balts tāpēc, ka pašatjaunojas: ik pa brīdim pa stundiņai, pa dienai uzsnieg vēl un vēl… Arī mēs tā varam – paši sevī atjaunot to, kas ir visdārgākais un visvairāk kopjamais: pacietību un līdzjūtību, uzupurēšanos un mīlestību. Tad Gaisma un prieks paši kļūs par mūsu pavadoņiem!
