Reizēm nesaprotu, ko darīt ar savu vienkāršo prātu?! Tik vien saprotu, ka daudzas lietas mūsu valstī, sabiedrībā ir ļoti sarežģītas… Dažas ir tādas jau pēc savas būtības, citas tiek sarežģītas un samežģītas vai nu speciāli – aiz nezināšanas vai neprasmes dēļ.
Atjaunojoties Latvijas valstiskumam, kad mūsu tautā vēl valdīja entuziasma gaisotne, vienas no primārajām rūpēm bija izglītības sistēmas uzlabošana. Taču… Nezinu, kas pirmais to uzsāka, kas pie tā vainīgs un kas par to atbildīgs, taču drīzi vien izglītības problēmas tika noreducētas līdz pedagogu algu ”problēmai”. Un tad nav jābrīnās, ka skolotājs laukos, kopgaldā papusdienojis, jau 12.00 iet mājās: viņam, lūk, nemaksājot par to, lai ārpus mācību stundām strādātu ar lasītnepratējiem klasē, kurā ir… tikai trīs skolēni! Un algas joprojām, spriežot pēc informācijas masu medijos un piketiem Rīgā, ir pietiekami daudzu pedagogu galvenā un sāpīgākā ”problēma”. (Iespējams, viņi pat nenojauš, cik daudzi bērni uz skolu nāk nebrokastojuši, jo vecākiem nav darba, nav naudas… ) Tikai, neapjaušot vai ignorējot mūsu valsts garantētās vispārējās izglītības zemo prestižu, var atļauties vispirms runāt par ALGU, un tikai tad – par DARBU. Pasaulē vienmēr un visās jomās bijis otrādi: vispirms darbs, pēc tam – samaksa par to! Diferencēta, atbilstoša paveiktā kvalitātei, protams.
Interneta portāli mūs aicina izrādīt iniciatīvu, būt politiski aktīviem un ieteikt Valsts Prezidenta kandidatūras, taču tajā pat laikā zaļzemnieku partijas vadītājs, ar sarkastisku smīniņu uz mums raugoties no TV ekrāna, teic, ka neviens no patlaban oficiāli izvirzītajiem Prezidenta kandidātiem šo amatu… neiegūs… Tad jājautā: uz ko tiekam aicināti?! Ja to saprastu mūsu vienkāršie prāti, tauta ZZS pelnīti vērtētu vien kā ”muzikants”, kas ”spēlē” to ”meldiņu”, ko kāds cits pasūtījis, un nebūtu viņiem augstu reitingu ne aptaujās, ne vēlēšanās.
Sociālajos tīklos šausminoties par milzīgo postažu, ko nesavaldāmie kūlas un mežu ugunsgrēki radījuši Krievijā, reti kurš aizdomājas, ka tas ir… brīdinājums arī mums! Arī Latvijā netrūkst nesakoptu teritoriju un bezatbildīgu cilvēku. Un ugunsgrēkos bojā gājušo arī, protams.
Valdība, gatavojoties paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, vārdos rūpējas par to, lai tauta nenodzertos. Taču vienlaikus – arī par to, lai alkohola lietotāji neietu mazumā: konstatējot, ka jaunatne vislabprātāk savos tusiņos dzer sidru, tā cenu grasās… pazemināt…
Iespējams, ka sava prāta un dvēseles miera labad nevajadzētu satraukties par lietām, ko šodien nespējam mainīt, taču – ko lai dara? – pavasaris kavējas, ziedu un tauriņu aizvien vēl ir par maz!…
To ka valstij nav naudu kur ņemt ir visiem liekas skaidrs,bet vai Jūs tauta zināt kā šodien aprēķina invaldātes pensiju un droši arī pensiju,pēc formulas,kur apdrošināšanas stāžu sāk skaitīt no 15 gadu vecuma,tādēļ jau tos bērnus grib no sešiem gadiem skolu apmeklēt un kopīgajam ir jābūt 50 gadi,tad ja mācies tad pensijā ar 75 lai kaut ko saņemtu,un tiem bērniem ,kas vasarā strādā ir tagad obligāti jāreģistrējas kā darba ņēmējam un tās dieniņas ieskaitīs apdrošināšanas stāžā,gribas pārliecināties griežaties VSAA tepat Tukumā.
Labs pārdomu rakstiņš!
Par tiem skolotājiem patiešām ir taisnība. Pl. 12.00 – 13.00 darba diena jau beidzas. Par šo tēmu var diskutēt gari un plaši. Skolotāji par darbu runā savā izpratnē. Ja skolotājs savā dzīvē nav painteresējies par citām profesijām, darba slodzi,darba dienas garumu, samaksu par padarīto darbu, tad viņiem liekas, ka ir vistrūcīgākie, kuriem tūlīt un tagad jāsaņem tūkstotis.
Protams, ir izņēmumi, kuri saprot situāciju.
Visiem ir mazas algas. Gan skolotājiem, gan pārējiem. Es tikai nesaprotu vienu. Ja kādas profesijas parstāvji pieprasa lielākas algas tad pārējie gatavi viņus noēst. Tādējādi mēs zāģējam zaru, uz kura paši sēžam. Pasaulē vienmēr un visās jomās vispirms ir darbs, pēc tam adekvāta samaksa. Ja šī samaksa ir neadekvāti maza, tad ir tiesības to pieprasīt lielāku. Un nav tā, ka neviens neko nedara. Ikviens savā profesijā godprātīgi iegulda gan savu darbu, gan zināšanas.
turklāt skolotājas smako:(
Gribētos pajautāt taisnībai – vai viņa ir par skolotāja profesiju painteresējusies, vai tāpat kā šī žurnāliste redz tikai to, ko grib redzēt ? Skolotāja darba diena nebeidzas vis 12.oo – 13.oo. Cik stundas vēl mājās skolotājs sēdēs pie burtnīcu kaudzēm, kontroldarbiem, e-klasēm, prezentācijām, plāniem utt., utt. Bet tas jau nevienu neinteresē. Tas jau laikam neskaitās darbs.
Rakstām to, ko redzam. Pazīstam daudzus skolotājus, ir info. par visām niansēm. Skolotāji iet mājās daudz laicīgāk, nekā citi strādājošie. Piekrītam, par e-plāniem, prezentācijām u.c., bet vai skolotāji zina par citām profesijām, darba stundu garumu, atbildību? Varētu painteresēties un par to un stāstīt saviem audzēkņiem. tad arī sabiedrības attieksme būtu citāda.
Daudziem nav atvaļinājums pat 4 kal. nedēļas. Strādā visu gadu bez atelpas.