Aizvadītajā nedēļā Tukuma novadā norisinājās uzņēmēju nedēļa, un tās laikā dažādos līmeņos gan lieliem, gan maziem uzņēmējiem iespējams mācīties un iedvesmoties no dažādiem veiksmes stāstiem. Un vēl šajā nedēļā ikviens bija īpaši aicināts izmantot vietējo mazo uzņēmēju – veikaliņu, salonu, kafejnīcu, studiju utt. – piedāvājumus, pakalpojumus un preces. Tā sakot, pat ja esat stabils lielveikalu klients, šoreiz īpaši tiekat aicināts pārkāpt pāri pieraduma barjerai un ielūkoties tur, kur līdz šim pat kāju neesat spēris. Tā var no sirds izjust jaunatklājēja garu un vērt vaļā tās durvis, kurām citkārt nav bijis laika vai gribēšanas, tā ir iespēja uzmanīgāk ielūkoties jaunā skatlogā. Protams, nereti gadās, ka šāda vieta tikai tā pazib gar acīm un… Pēc laika skatlodziņš un telpas atkal tukšas.
To iemeslu, protams, kāpēc tā notiek, ir daudz un tie ir dažādi. Mums cilvēku maz, Rīga – tuvu, piedāvājums vienveidīgs… Bet mums ir arī mūžīgais stāsts par izmirušo Pils ielu, patukšo centru un bēdīgiem mēģinājumiem no uzņēmēju puses “iepūst” šais vietās dzīvību. Ja cilvēku plūsma uz citu pusi aizlaista, to atpakaļ pagriezt ir gandrīz neiespējami. Iespējams, šai ziņā nekādi palīgi nav arī uzņēmējiem tā īsti neizskaidrojamie (varbūt pat nezināmie) pašvaldības nākotnes plāni, kuru dēļ viena pilsētas vieta tiek spodrināta un attīstīta uz pilnu klapi, bet tai pašā centrā, kur, piemēram, kāzu dēļ cilvēku simti vienā nedēļas nogalē apgrozās, tik vien kā apskretis laukums… Varbūt tāpēc atsaucīgo, kas gribētu mācīties no citu veiksmes stāstiem vai ar savējo kuplināt dažādo šīs nedēļas semināru rindas, ir tik maz. Iespējams, tās šaubas un neticība tam, ka pašvaldība spēj vai spēs redzēt arī mazo, vietējo, gadiem strādājošo, nevis tikai nevienam nezināmu mega investoru intereses, kam ir pa spēkam piesaistīt Eiropas naudu.
Un tomēr – arvien atrodas kāds uzņēmīgais, kas riskē un metas tai aukstajā biznesa upē, reizēm – pat tieši uz galvas. Un, nevienam neko neprasot un nelūdzot, rada vienu vai divas darba vietas, nodrošina ģimenei iztiku un vēl samaksā valstij un pašvaldībai. Un vēl arī pats parūpējas, lai biznesa vide, kas taču ietver arī to, kā kādā ielā vai laukumā izskatās – ar nokrāsotu ēkas fasādi, skaistu skatlogu, puķu groziem un kastēm, kļūtu klientam, garāmgājējam un arī pašam – tīkamāka. Pateicoties šādiem trakajiem vislabākajā nozīmē, arī Tukumā netrūkst vietu, kas var pārsteigt, tikai jāspēj ikdienas ātrajā gājienā apstāties, ieraudzīt un atvērt šo vietu durvis.
Bet, Agrit, tu jau pati bieži vien apliec ar mēsliem tos, kuri tiešām daudz savu personisko līdzekļu un laika ir ieguldījuši, lai vismaz daļa no pilsētas taptu skoptāka un skaistāka, iepriecinot sevi, citus tukumniekus un pilsētas viesus. Kaut kā divkosīgi, vai ne tā?
Atvainojos, biju domājis: sakoptāka
nevajag s…s ar pīrādziņiem atkal jaukt un pārmest žurnālistam, ka viņš ar reklāmu par maz nodarbojas! Bet ja aiz «Raivis» ir kāds uzņēmējs-sakārtotājs, tad jāvaicā, kurš un ko te mums bez maksas kārto? Izņemot aktīvos rožu audzētājus, īpaši Bumbierus, kas tiešām savus ziedus dāvina gan baznīcai, gan pilsētai, daži citi ”kopēji”, strādā un kopjas par pašvaldības, tas ir par visu mūsu naudu. Un ne mazu naudu, cik var spriest pēc šad tad publicētā, mēs tā neko visi kopā dažiem ”sakārtotājiem” pārmaksājam. Gandrīz katrā objektā.
Nu,ja, tāpēc tavā teikumā droši vien svarīgākā vieta ir ”iepriecinot sevi”..
nepārspīlē savu ieguldïjumu un tici vien visam šeit rakstītajam, un, galvenais, arī nomaksâ godīgi visus nodoklļus, pirms kko pārmet, pīrādziņ! Un, ja pats sevi necienīsi, neviens cits arī tevi necienīs! kāds ir tieši tavs pienesums novadam? Jā, esmu uzņēmējs un redzu savu pienesumu pašvaldībai un novadam un jau 16 gadus. Ja vari labāk un pareizāk, tad parādi to darbos!
Ko nu par nodokļiem, daži uzņēmēji mēnešiem neizmaksā algas. Savas saistības jau tā kā vajadzētu apzināties, strādnieks arī ir cilvēks, kam jāmaksā par dzīvokli, jāpaēd. vai tad pirms uzņēmuma atvēšanas darba spēka izdevumus nerēķina?
Kuri ir šie uzņēmēji, ja drīkst zināt?
Riebjas visi uzņēmēji, arī Raivis! Ja gada laikā “es”, mana sieva u.c. ģimenei pietuvinātie nevar braukāt ar džipiem, 2x gadā atpūsties ārpus Latvijas, tad bizness nav izdevīgs. Nesamaksāt minimālo algu strādniekiem laikā, ir norma, pat goda lieta! Cik ir tādi uzņēmumi, kur darbiniekiem Darba līgumos noteikta lielāka alga par minimālo? Pārējais ir mainīgā daļa, ja tāda vispār ir, kuru var arī nemaksāt.
Tikai nevajag taisnoties!
Pareizi dara VID, uzstādot noteikt darbiniekiem atbilstošu algu attiecīgajā nozarē.
Nu kas tev liedz dibināt savu firmu vai uzņēmumu. Sāc kaut vai kā IK. Riskē, varbūt tev izdosies. Un nekas vairs neriebsies:))))))
Paldies par ieteikumu.!
Esmu uzņēmējs, bet savus darbiniekus nespīdzinu.
Vēlreiz atkārtoju – riebjas tie, kuri “džipo”, braukā pa ārzemēm, bet tajā pašā laikā sūdzas par nodokļiem un pret darbiniekiem izturas kā pret vergiem.
reiz sāki, tad turpini- kuri tad ir tie, kas spīdzina utt., nosauc, vai arī nerunā lieku, tā vien šķiet, ka tik pļurkšķēt māki
Būtu jānosauc ļoooti daudzi, kuri darba līgumos nosaka minimālo algu – pārējo maksā aploksnē, kuri nosaka nepilnu darba laiku, bet darbinieki faktiski strādā pilnu laiku (atkal alga aploksnē), u.t.t., u.t.jpr. Nosauktajiem būtu ļoti nepatīkami! Paši ziniet, kuri tie esiet! Nevajag “uzprasīties”!
Pajautajiet bij.tukumniekam Kamparam, kapec pie siles ir siltak?