Par sodiem un sirdsapziņu

Kaut lielās svētku brīvdienas vēl turpinās, apzinīgākā tautas daļa gan jau savu nodevu līgošanai un dzeršanas tradīcijai jau ir nomaksājusi un nu var atkopties, lai gatavoties jaunai darba nedēļai. Bet, kā izrādās, ir daļa un, lasot policijas statistiku, nebūt ne tā mazākā sabiedrības daļa, kas kā ieskrējusies, tā nespēj attapties no plostošanas. Un, ja vēl godīgi dzertu mājās zem segas… Bet nē – lien ārā viegli apdulluši un vēl prāts nesas uz visdažādākajām muļķībām, arī – uz braukšanu reibumā.
Neskatoties uz to, ka sodi tikko palielināti uz pusi (smagākos gadījumos dzērājšoferiem nāksies šķirties pat no 1000 latiem un tiesības viņi neredzēs teju piecgadi), arī šajos Līgo svētkos saķerti 124 šoferi, kas alkohola lietošanu un auto vadīšanu uzskata par gluži labi savienojamām lietām! Nezinu, ko lai tādā gadījumā saka par sodu lietderīgumu, jo šķiet jau, ka to celšana līdz astronomiskiem augstumiem nekādu acīmredzamu labumu īsti nenes… Tomēr par sabiedrības (vismaz daļas) kaut kādu totālu vienaldzību pret to, kas ir, kas nav likumīgs – manuprāt, šie skaitļi tomēr liecina. Vai ir daudz dzirdēts par tādiem, kas aizturēti (par dzeršanu un stūrēšanu, par ātrumu vai braukšanu "ne pēc zīmēm"), pēcāk pelnus sev uz galvas kaisa un solās tā vairs nedarīt? Nē, tikko pirmajai neērtības sajūtai pāri tikts – tā ņemas gānīt policiju, valsti un pat "neveiksmīgo zvaigžņu stāvokli", kas ne tās promiles asinīs sadzina un ne tur policistus nostādīja!…
Tomēr gribētos kārtējo reizi (kaut, iespējams, bezjēdzīgi) uzsvērt – katrs pats, arī dzērājšoferis ir vainīgs un ne jau tikai savā, bet arī pārējos cilvēku priekšā, kuriem labākajā gadījumā jābaidās, sliktākajā – jācieš tikai tādu dēļ, kas nespēj atturēties! Vairāk sirdsapziņu vajag trenēt, nevis censties tikai no sodiem izvairīties!