Kad līdz vēlēšanām palikusi nedēļa, sitiet vai nost, grūti atrast citu tēmu redakcijas slejai. Turklāt kolēģi visas labās un aktuālās iespējas jau izmantojuši. Un tad neatliek nekas cits kā lieku reizi atgādināt lasītājiem – neaizmirstiet nobalsot! Lai arī pārdomu laiks sarucis, vēl var gan vēstīt, gan svērt, gan salikt pa plauktiņiem.
Un par to aizdomājos vakarrīt, brokastis ēdot, kad uz graudu maizes iepakojuma izlasīju šādus vārdus: "Ne jau visi sēklas graudi, kas vējā vētīti, ne jau visi goda vīri, kas godā turēti." Pārdomu dēļ, ja runāt atklāti, brokastis ievilkās. Vajadzēja vispirms saprast, vai jēga graudos, vai godā – kā jau no rītiem, kad prāts vēl nav atmodies. Bet tad nāca apjēga, ka goda vīru pulks mūsu valstī tiešām liels – uzvalkos tērpti un dažādos amatos, dažādos rangos sarindoti tiešām ka biezs. Vieni izstrādā un lemj likumus, citi rūpējas, lai mēs tos īstenotu. Vieni domā, cik daudz mums maksāt, citi, cik no mums iekasēt. Un tad vēl ir kaudze to, kuri par visu varu vēlas šo valsti un tautu kaut kur pārstāvēt, reizēm tai pašai to nezinot. Tikmēr cilvēks pieņem un uzticas, ka visi goda vīri rīkosies pēc tā, kā likums un sirdsapziņa liek, jo goda vīru turēt godā lielai daļai – vidējai un vecākai paaudzei – iemācīts jau skolas solā. Un, ziniet, ir paradumi, kurus grūti lauzt… Tāpēc patiešām ir grūti pieņemt skaidru lēmumu priekš sevis, ka ne visi, kas pie goda tikuši, to arī tiešām pelnījuši. Vai arī – ka ne jau visiem tiem, kuri tagad uz Saeimu taisās un kuri tais simts krēslos grib sēdēt, tur arī jābūt. Tas nekas, ka viņš vienkārši ir labs cilvēks, strādīgs, ka savā laikā izmantojis amatu un iespējas – jo visi būtu varējuši rīkoties tāpat.
Varbūt jādomā gluži savādāk – ko kāds, kuru tagad pašrocīgi, ar savu izvēli taisos par goda vīru padarīt, izdarīs vairāk, labāk un godīgāk nekā citi?! Ja nu reiz jāmēra un jāsver, tad mērīsim – cik cilvēks gādājis sev un cik – valstij. Vai garais īpašumu saraksts tiešām norāda par atvērtu sirdi pret valsti… Un vai būšana visās Saeimās norāda par pieredzi darbam Latvijas labā? Un ja tā drusku padomā – izlasa visus mūsu laikraksta atvērumus par topošajiem deputātiem – tā bilde paliek drusku klārāka? Nu netrūkst jau mums ne goda vīru, ne sievu!
Par Ķirķi – Guntar mēs par Tevi, lai vecās partijas asinis čurā un pakaļskrējēji raud