Uz pārdomām par šo tēmu (tiesa, bez rezultāta) mūs mudināja šonedēļ notikusī uzņēmēju sanāksme. Tās dalībnieki no klausītāju vidus vairākkārt teica, ka pilsētā dažādos līmeņos pietrūkst spējas vai prasmes sarunāties. Tāpēc daudzas labas lietas paliek nesadzirdētas, nesaprastas vai arī – vēl sliktāk – par tām vispār neviens neuzzina.
Sākās šī saruna ar vēlmi sarīkot pilsētā dažādus pasākumus, ieskaitot Adventa laika saiešanas un dažādus tirdziņus, kādi citviet jau notiek pilnā sparā. Diskusijā bija divi viedokļi par situāciju Tukumā. Pirmais: te nav apmeklētāju, nav arī tirgotāju, un – vienuviet abus sadabūt grūti. Otrs: ir mākslinieki, nav skatītāju vai otrādi – ir skaļi kliedzieni pēc pasākumiem, bet, kad tie notiek, nav atsaucības. Lieli pārmetumi izteikti iedzīvotājiem, kuri, lūk, neatbalsta vietējos, taču, izrādās, arī paši rīkotāji ar sabiedrību nesarunājas – pats par savu labo iecerei nevienam "ne čiku, ne grabu". Un tā esot ne tikai kultūras jomā, par saviem pakalpojumiem klusējot arī medicīnas un izglītības iestādes, uzņēmēji. Tas – pašu uzņēmēju sanāksmes dalībnieku viedoklis.
No mūsu puses… pašvaldībai piederas organizēt dažādas darba grupas, komisijas, padomes un visu ko citu, lai izstrādātu īstermiņa un gartermiņa stratēģijas. Tādas parasti top visām jomām, un droši vien tā ir pareizi, jo bez plāna strādāt nevar. Dome visos šais veidojumos iesaista vajadzīgos cilvēkus, un, pēc loģikas, kādā brīdī sarunai ar sabiedrību vajadzētu notikt. Jautājums – ko iesaista, ja sarunāšanās nenotiek? Iepriekšējā sestdienā mūsu laikrakstā aprakstītā nesaprašanās par kultūras pasākumiem ir viens no piemēriem. Mūsuprāt, nākamo nesaprašanos rada novada kultūras padome, kurā nav iekļauti visu novada kultūras namu direktori. Arguments, kāpēc tā – neesot aizliegts uz padomes sēdēm nākt visiem… Bet, mīļie, kas tad vislabāk zina, kas cilvēkiem pilsētā un laukos vajadzīgs?!… Un, ja visi kopā sēstos pie saruna galda, tad varbūt nebūtu kā daždien mūsu novadā, kad vienā sestdienā visiem par izbrīnu divi palieli koncerti salikti. Gribētos uz abiem, bet – kā lai sadalās? Un ļaudis vaicā: "Var tad rīkotāji aprunāties nevarēja?"
